Vasaras ziedu katalogs

PELAŠĶIS

Vīgriežu pelašķis Cloth Of Gold

Vīgriežu pelašķis. Achillea filipendulina. Augstums ~100 cm. Ziedi dzeltenā krāsā. Ziedi sakārtoti ziedvārpās, čemuros. Čemura diametrs ~13 cm. Zied no jūnija līdz augustam. Patiks augt saulainā vietā, pusēnā. Audzē dobēs, grieztiem ziediem. 

Krūms stāvs, stingrs. Lapas tumši zaļas, plūksnainas, aromātiskas. Ziedi dzelteni, kurvīšos, kuri sakārtoti ciešās vairogveida ziedkopās. Zied visu vasaru, ik pa laikam jāizgriež vecās ziedkopas.

Aug vidēji sausās, labi drenētās augsnēs saulainās vietās. Labi pacieš vasaras karstumu un mitrumu. Pēc noziedēšanas lakstus nogriež. Pavairo rudenī, dalot cerus. Pēc iestādīšanas apber ar dārza kompostu vai izmanto citu piesegšanas materiālu (neitralizētu kūdru, priežu mizu mulču, skaidas). Smagās, slikti drenētās augsnēs vīgriežu pelašķi cieš no miltrasas, rūsas un puves.

Šķirne piemērota ziemciešu dobēm saulainās vietās. Ziedus izkaltē un izmanto sauso ziedu kompozīciju veidošanai.

MONARDA

Monardas audzē saulainā vai nedaudz noēnotā vietā, vienmērīgi mitrā, drenētā, ar trūdvielām nedaudz bagātinātā augsnē. Stādījumam nevajag izvēlēties no vējiem pilnībā aizsargātu vietu, jo dzinumiem ļoti nepieciešama vēdināšana. Puķēm ir sekla sakņu sistēma, tāpēc bezlietus periodā augi jālaista. Ilgstošs sausums veicina sēņu slimību attīstību. Monardas labi vairojas ar sānu dzinumiem, tāpēc stādījums īsā laikā sablīvējas, kas nereti ir viens no slimību cēloņiem. Augus pārstāda ik pēc 3–4 gadiem, ierādot dārzā jaunu vietu ar svaigu augsni.

Šīs ziemcietes ir apmēram 1 m garas, tāpēc ieteicams stādīt citu augu aizmugurē. Monardas spēcīgi un patīkami smaržo pēc piparmētrām un piesaista sev bites, kamenes un tauriņus. Ziedi mēdz būt gaiši violeti, sārti, asinssarkani un balti.

Monardas var pavairot arī ar sēklām, taču šķirnes – tikai ar ceru dalīšanu pavasaros. Dobēs šīs puķes stāda 40–50 cm attālumā.

Monarda lieliski noder grieztajiem ziediem.

Populārākās monardu šķirnes ‘Croftway Pink’ (lašrozā ziedi), ‘Schneewittchen’ (balti), ‘Beauty of Cobham’ (gaiši rozā), ‘Prairie Night’ (violeti), ‘Sunset’ (purpursarkani) zied no jūlija vidus līdz septembra sākumam. Hibrīdajai monardai ‘Lambada’ raksturīga citronu smarža, šī šķirne speciāli izveidota griezto ziedu tirgum.

HORTENZIJAS

HORTENZIJAS VIENMĒR IR MĒSLOJUMA UN ŪDENS BADĀ.

Hortenzijas ir gaismu mīloši augi, tādēļ labāk stādiet tos saulainās un gaišās vietās, taču nesatraucieties, ja tās atrodas daļēji ēnā – arī tādā veidā tās spēj augt. Labākais stādīšanas laiks: pavasarī ap maija pirmo pusi, bet rudenī – septembrī.

Stādīšanai izrociet 50 x 50 x 60 cm lielas bedrītes, lai no katra nākamā stāda attālums būtu vismaz 1 – 1,5 metri. Tos līdz augšai pilda ar humusu, lapu zemi, kūdru un smilti (attiecība 2: 2: 1: 1), kā arī būs nepieciešams mēslojums (10 kg humusa, 20 g karbamīda, 60 g smalkā superfosfāta un 20 g kālija sulfāta).

Nekādā gadījumā mēslojumam nepievienojiet klāt kaļķi, jo hortenzijas to nepanes.

Krūmus stāda tā, lai saknes būtu vienā līmenī ar augsni.  Pirmos divus gadus visus asnus noņem nost, lai veicinātu zieda attīstību un veiksmīgu augšanu garumā.

Mēslojumi hortenzijām

Ja stādīšanas laikā caurumā likāt mēslojumu maisījumu, pirmos divus gadus nav nepieciešams atsevišķi barot augu ar mēslojumiem, taču pēc norādītā laika mēslojumu nepieciešams lietot regulāri.

Agrā pavasarī, kad ziedi tikai sāk augt, pirmajam mēslojumam jābūt kompleksam minerālvielu avotam ar dažādiem mikroelementiem (30 g uz 10 l ūdens), vai arī uz 1 kvadrātmetru lieciet 20 – 25 g karbamīda, 30 – 40 g superfosfāta un 30 – 35 g kālija sulfāta.

Auga ziedēšanas laikā mēslojumu nepieciešams uzlikt otro reizi, šajā gadījumā 60 – 80 g superfosfāta un 40 – 50 g kālija sulfāta uz vienu kvadrātmetru augsnes.

Trešo un ceturto mēslošanu nepieciešams veikt vasarā. Šim mēslojumam izmantojiet deviņvīruspēku maisījumu (attiecība 1: 10), pieaugušiem augiem būs nepieciešami 10 l šī mēslojuma.

Hortenzijām ļoti patīk ūdens, tādēļ tās nepieciešams laistīt katru dienu un daudz (15 – 20 l ūdens zem katra no augiem). Ja vasara ir lietaina, tad samaziniet aplaistīšanas biežumu līdz četrām vai piecām reizēm visas sezonas laikā. Lai uzlabotu dzinumu izturību, ūdenim pievienojiet mazliet kālija permanganātu.

Divas reizes sezonas laikā pēc laistīšanas un ravēšanas zemi apkārt dzinumiem nepieciešams uzart apmēram 5 – 6 centimetru dziļumā. Lai augsnē pēc iespējas ilgāk saglabātos mitrums, ap stādiem apliek mulču vai zāģu skaidas (apmēram 6 cm biezā slānī). Mulču uzberiet jau pavasarī un atstājiet to uz visu vasaru.

Pareiza hortenziju apgriešana

Hortenzijas apgriež martā un, atkarībā no stāda vecuma, tiek atstāti visspēcīgākie atzari. Rudenī hortenzijas jāatbrīvo no jau noziedējušajiem ziediem.

Vecos zarus var atjaunot ar to apgriešanu. Šajā gadījumā atstāj celmus apmēram 5 – 8 cm garumā. Jau nākošajā gadā no tiem sāks augt jauni un spēcīgi atzari.

Hortenziju sagatavošana ziemai

Hortenzijas pa ziemu nepieciešams apsegt ar mēslojumu, taču, piemēram, kokveida hortenzijas nav nemaz vajadzības apklāt.

Mazajiem stādiem pirmajā gadā vai pat divos ziemā mēdz apsalt saknes. Lai savus augus no tā pasargātu, izmantojiet kūdru vai sausas lapas vismaz 10 – 15 cm biezā slānī.

Hortenzijas ir augi, kas slimo ļoti reti. Reizēm tās mēdz slimot ar labi zināmo un nejauko miltrasu. Šādos gadījumos krūmus varat apsmidzināt ar fundazolu (20 g uz 10 l ūdens), derēs arī borskābes šķīdums (100 g uz 10 l ūdens).

Maina krāsu -Alumīnija alauna šķīdums spēj mainīt auga ziedu krāsu (šķīduma attiecība 40 g uz 10 l ūdens). Baltie ziedi kļūst zili, bet rozā – violeti. Ņemiet vērā, ka ar vienu šādu procedūru var nepieteikt, iespējams, būs nepieciešams to atkārtot.

viss par hortenzijām

https://latvijasradio.lsm.lv/lv/lr/arhivs/?__uri=lv/lr/arhivs/&channel=0&d=04&m=9&y=2018&page=1

JAPĀNAS ANEMONE

FLOKŠI

Vietas izvēle

Ilgu laiku rudens flokši šķita nedaudz piemirsti, ne tik iecienīti kā citas ziemcietes. Iemesls? Agrākos gados veidotās šķirnes ļoti slimo ar miltrasu. Tās apkarošana prasa ne mazums pūļu un reizēm šķiet, ka šī cīņa ir nebeidzama, jo atkārtojas katru gadu. Pat skaistā, reibinoši smaržojošā ziedkopa nespēj kompensēt miltrasas pēdas uz lapām. Lai ierobežotu slimības izplatību, rūpīgi izvēlas stādīšanas vietu. Flokšus stāda gan saulainās, atklātās, gan viegli noēnotās vietās. Noēnojums piemērots šķirnēm ar tumšiem un košiem ziediem, lai to krāsas saulē neizbalotu.

Ja flokši iestādīti ļoti saulainā vietā un vasarā ilgstoši nav lietus, tie bagātīgi jālaista. Cera sakņu sistēma atrodas tuvu augsnes virskārtai un sausuma periodā cieš no iežūšanas. Protams, saknēm kaitē arī pārāk mitra augsne, tāpēc dārzos, kur ir augsts gruntsūdens līmenis, dobi veido nedaudz paaugstinātu.

Pareizai vietas izvēlei ir liela nozīme arī ziemas periodā. Augus nevajadzētu stādīt pārlieku vējainā vietā, jo asie ziemas vēji drīz aizpūš sasnigušo sniegu. Ja sniega ir maz un sals mijas ar atkušņiem, ziemojošos flokšu cerus vēlams apraust ar sniegu – tas pasargā no krasām temperatūras maiņām un izsalšanas. Pavasarī kūstošie sniega ūdeņi laikus jāaizvada prom.

Nestādiet flokšus zem kokiem ar virsēju sakņu sistēmu, piemēram, zem bērziem, ievām, eglēm, veciem ceriņu krūmiem! Nomāktie augi izstīdzēs un ziedēšana būs nabadzīga. Ja flokšu dobi ierīko pie mājas, jāizvēlas austrumu, dienvidaustrumu, dienvidrietumu vai rietumu puse. Dienvidu pusē, saulgozī flokšiem būs par karstu un tie prasīs papildu kopšanu, savukārt ziemeļu pusē ziedēs ļoti pieticīgi, iespējams, neziedēs nemaz.

Augsne un mēslošana

Lai katru pavasari arvien vairāk sakuplotu un vasaras nogalē skaisti ziedētu, flokšiem nepieciešams daudz dažādu barības vielu. Vislabāk tie aug irdenā, barības vielām bagātā, pietiekami mitrā smilšmāla augsnē ar vāji skābu vai neitrālu (pH 5,5 – 7) reakciju. Augsni pirms stādīšanas sagatavo laikus: iestrādā labi sadalījušos zirgu vai liellopu kūtsmēslus, satrūdējušu lapu kompostu, koku pelnus un kompleksos minerālmēslus. Tā kā flokšiem ir dziļa un ļoti bārkstaina sakņu sistēma, vēlams, lai auglīgais augsnes slānis būtu vismaz 30 cm dziļumā. Nodrošinot augiem nepieciešamās barības vielas, tie atalgos pūles ar skaistu, kupli lapotu ceru un bagātīgu ziedēšanu. Smagai mālainai augsnei pievieno kūdru, rupju smilti, dolomītmiltus un vairākkārt sastrādā, lai tās struktūra kļūtu vieglāka un ūdenscaurlaidīgāka. Smilšainai augsnei, lai tā labāk saglabātu mitrumu, pievieno mālus vai smagāku dārza zemi.

Ja flokšus pareizi kopj – mēslo, laista, rušina, mulčē, – pat panīkušus cerus var pārvērst krāšņi ziedošos. Agri pavasarī, tūlīt pēc sniega nokušanas, kad parādījušies jaunie dzinumi, dod komplekso mēslojumu, vienlaikus ap ceriem nedaudz uzrušina augsni un mulčē. Maija beigās vai jūnija sākumā mēslo otrreiz – šajā reizē izmanto atšķaidītu vircu (proporcijā 1 : 10), kurai pievienoti koku pelni. Lai mēslojums nebūtu vienveidīgs, pievieno jebkuru komplekso mēslojumu (pusi ēdamkarotes uz 10 l ūdens). Trešajā mēslošanas reizē (jūlija otrajā pusē, pirms flokšu masveida ziedēšanas) lieto komplekso mēslojumu, pirms lietus vienkārši apberot apkārt ceram (50 – 60 g/m²) vai arī atšķaidot ar ūdeni (20 g/10 l ūdens). Tuvojoties rudenim, mēslo ar kālija un fosfora minerālmēsliem (10 g kālija sulfāta un 20 g superfosfāta uz 10 l ūdens).

Miltrasa un citas ligas

Visvairāk no vīrusu un sēņu izraisītām slimībām cieš flokšu lapas un ziedi. Audzētāji noteikti ir saskārušies ar flokšu miltrasu: sākumā tā parādās uz apakšējām lapām, vēlāk baltā apsarme izplatās arvien vairāk – augi izskatās kā ar miltiem apkaisīti. Slimības attīstību veicina sabiezināts stādījums, kā arī laika apstākļi (sausums un karstums), novājināti augi. Lai ierobežotu slimības izplatību, jūnija sākumā flokšu cerus apstrādā ar piemērotiem fungicīdiem (topāzu, Bordo maisījumu, šķidro trihodermīnu). Reģistrētos augu aizsardzības līdzekļus lieto, ievērojot ražotāju ieteiktās devas un termiņus. Ja lieto tautas metodes, tas jādara regulāri katru nedēļu. Slimības apkarošanai var izmantot arī sinepju pulveri vai kalcinēto sodu (kā vienu, tā otru izšķīdina ūdenī – 50 g uz 10 litriem). Viens no iespējamiem variantiem ir flokšu apsmidzināšana ar vircu – ārkārtīgi aromātisks, toties pret miltrasu iedarbīgs process! Inficētos stublājus rudenī nolauž pēc iespējas tuvāk augsnes virskārtai, savāc un sadedzina. Pēc lakstu aizvākšanas slimību profilaksei augsni apkārt flokšu ceram vēlams nomiglot ar Bordo maisījumu.

Postošākā slimība ir raibziedainība. Vislabāk to redz flokšu pilnziedā: inficētiem ceriem ziedu krāsa nav vienmērīga, bet gan dažādos toņos. To ierosina mozaīkas vīruss, ko pārnēsā tripši, putu cikādes, stublāju nematode, kurmji. No viena auga uz otru to pārnes arī dārza kopēji, strādājot ar dārza šķērēm, lāpstu, kapli. Augu aizsardzības līdzekļu pret šo vīrusslimību nav. Lai neinficētos arī pārējie augi, slimos cerus izrok un sadedzina kopā ar zemi, kas apņem saknes.

Ja flokši aug ūdensnecaurlaidīgā, skābā un pārlieku mitrā augsnē, atsevišķos ceros kāds no lakstiem novīst. Tā ir verticilārā vīte, ko ierosina patogēnā sēne Verticillium albo-atrum. Augsne obligāti jākaļķo. Savukārt apakšējo lapu nokalšana liecina par fizioloģiska rakstura traucējumiem. To veicina nevienmērīgs mitruma režīms un nepareiza mēslošana (devas un laiks). Augi jālaista un jāievēro pareiza agrotehnika.

Sezonas laikā pret kaitēkļiem flokšu cerus pāris reižu nomiglo ar kādu no insekticīdiem (piemēram, ar aktaru, deci vai fastaku).

Bīstams flokšu kaitēklis ir stublāju nematode. Inficētie augi atpaliek augumā, tiem attīstās kroplas diegveida lapas un sīki ziedi, laksti netipiski zarojas. Flokšu cers nīkuļo un vēlāk aiziet bojā. Stublāju nematode ziemo augsnē pie cera pamatnes un tā saknēs. Ja flokšu šķirne ir ļoti mīļa, tad agri pavasarī, līdzko jaunie dzinumi sasnieguši 4 – 5 cm garumu, no inficētā cera ņem spraudeņus, nomazgā tekošā ūdenī, sprauž vieglā, irdenā substrātā, pārklājot ar plēvi. Mātesaugu izrok un ar visu augsni sadedzina.

PADOMI

• Pēc noziedēšanas izlauziet ziedkopas ar sēklām! Tas palīdzēs uzturēt šķirnes tīrību, jo būs novērsta sēklu pašizsēja. Turklāt vēlāk rudenī uzziedēs arī flokšu pazarītes.

• Vairākus gadus vienā vietā augušiem flokšu ceriem atkailinās saknes, tādēļ rudenī tos vismaz 2 – 3 cm biezā kārtā nepieciešams apbērt ar auglīgu kompostu. Uzbērtā mulčas kārta ziemā pasargā no izsalšanas.

• Ja flokšus pavairo ar spraudeņiem, to dara pavasarī. Spraudeņus ņem ar diviem lapu pāriem, apakšējās lapas noņem, augšējās saīsina par trešdaļu no lapas plātnes. Sprauž dobē, vieglā, ūdenscaurlaidīgā substrātā. Lai pasargātu no spilgtās saules, pārsedz ar ēnojamo materiālu. Saulainās dienās vairākkārt rasina.

• Pavairošana ar ceru dalīšanu iespējama gan pavasarī, gan rudenī. Tomēr rudenī tas jādara pietiekami agri, lai augi paspētu iesakņoties un nostiprināties gaidāmajai ziemai.

FIZOSTĒGIJA

Virdžīnijas fizostēgija. Physostegia virginiana. Daudzgadīgs augs. Augstums ~80 cm. Lapojums zaļš. Ziedi balti. Zied jūlijā, augustā, septembrī. patiks augt saulainā vietā, pusēnā, vidēji mitrā, mitrā, vidēji bagātā augsnē.

P.S> No lietus krūmiņš izgāžas, būs nepieciešams pacelt, es lieku metāla apli, kuru var nopirkt dārza preču veikalos.

EHINĀCIJA

Ehinācija. . Ziemciete. Augstums ~90 cm. Platums ~40 cm. Lapojums zaļš. Ziedi lieli, rozā krāsā. Zied no jūlija līdz septembrim. Patiks saule, pusēna, vidēji mitra, vidēji bagāta augsne, bagāta augsne. Audzē dobēs, grieztiem ziediem, sausiem ziediem.

RUDBEKIJA

rāšņā rudbekija. Rudbeckia fulgida var sullivantii. Augstums ~70 cm. Lapojums tumši zaļš, matēti spīdīgs. Ziedi dzelteni ar tumšu vidu. Zied no jūlija līdz oktobrim. Patiks saule, pusēna, vidēji mitra, vidēji bagāta, bagāta augsne. Bagātīgi zied. Ziedus var izmantot floristikā

 DIENZIEDES

Dienziedes parasti sāk ziedēt jūnija beigās, jūlijā. To ziedēšanas kulminācija ir jūlija otrā puse un augusts. Ziedēšanas laiks atkarībā no šķirnes ir viens – divi mēneši, un tas mainās atkarībā no klimatiskajiem apstākļiem. Lai arī mēdz runāt par agrāk un vēlāk ziedošājām šķirnēm, dienziežu audzētāju pieredze rāda, ka vēl neviena no šķirnēm nav bijusi pirmā katru gadu – agrās ziedētājas gadu no gada mainās. Un lai arī par dienziežu ziedēšanas laiku uzskata vasaras otru pusi, labi kopjot, tās var ziedēt no maija beigām līdz pat oktobrim, kamēr vien to atļauj laika apstākļi. Tiklīdz gaisa temperatūra nokrītas zem 10° C, ziedēšana apstājas.

Dienziedes nav kaprīzas puķes. Tās neprasa nedz īpašu audzēšanas vietu, nedz speciālu aprūpi. Dienziedes aug jebkurā augsnē, izņemot slapjas, aplūstošas vietas. Stipri mālainu vai stipri smilšainu augsni ielabo ar kompostu vai labi sadalījušos organisko mēslojumu. Vēlamais augsnes pH ir ap 6,5.  Tomēr, lai puķes labi augtu un priecētu ar krāšņu ziedēšanu, jāievēro trīs pamatprincipi:

Lai dienziedes labi ziedētu, tās jāstāda saulainā vietā. Ēnainā vietā dienziedes neziedēs vai ziedēs maz, daļēji noēnotā ziedēs mazāk kā saulainā.

Tās nedrīkst iestādīt par dziļu. Sakņu kakliņam jāatrodas augsnē 3 – 5 cm dziļumā. Parāk dziļi iestādītas dienziedes negrib ziedēt, pārāk sekli iestādītām slikti veidojas sakņu sistēma.

Dienziedes nav rozes, tās nestāda kūtsmēslos. Tās mēslojamas vienreiz sezonā – pavasarī, kas atsākas jauno lapu augšana. Pārmēslotām dienziedēm labi aug lapas, bet tās ir slinkas ziedētājas. Otra papildmēslošana būtu nepieciešama tikai ilgus gadus vienā vietā augušiem dienziežu ceriem īsi pirms ziedēšanas.

Dienziedēm nav būtisku slimību un kaitēkļu, kas varētu novest pie stādījumu masveida bojāejas. No kaitēkļiem agri ziedošās šķirnes var bojāt pumpuru mušiņas. Tās ierobežo nolasot un iznīcinot bojātos pumpurus. Tie būs uzpūtušies apaļi un neziedēs. Dažkārt dienziedes bojā tīklērces un tripši. Tos apkaro ar insekticīdiem, bet tikai tad, ja kaitēkļi savairojušies masveidā, kas notiek reti. Kā visiem augiem, arī dienziedēm kaitējumu var nodarīt gliemeži, pūcīšu kāpuri, maijvaboļu kāpuri, zemesvēži. No slimībām slapjā, ūdensnecaurlaidīgā augsnē augošās dienziedes var skart sakņu kakliņu puve. Bojātais augs jāizrok, bojājumi jāizgriež, augs jāpstrādā ar fungicīdu un jāpārstādā citā – tam atbilstošā vietā. Nepareizs augsnes pH, barības vielu nesabalansētība, pārāk liela barības vielu koncentrācija augsnē u.c. faktori var izraisīt neparizitārās slimības – starpdzīslu lapu hlorozi un lapu hlorozi, bet straujas augsnes mitruma svārstības var izraisīt ziedkātu bojājumus. Dienziedes var skart arī sēņu izraisītas slimības – lapu svītarinība un dienziežu rūsa, taču Latvijas klimatiskajos apstākļos tās sastopamas reti.

By may self ( dzeltena)
Bonanza (dzeltena ar brūnu visu)
Maģija ( tumši sarkana ar dzeltenu vidu )

VĪGRIEZES

Sarkanā vīgrieze Venusta

Sarkanā vīgrieze. Filipendula rubra.  Daudzgadīgs augs. Augstums ~150 cm. Lapojums zaļš. Ziedi sārti rozā krāsā. Zied Jūlijā, augustā. patiks augt saulainā vietā, pusēnā, vidēji mitrā, mitrā, vidēji bagātā augsnē.

Baltā ir pildīta, nav tik lielas ziedkopas kā rozā, bet stingri kāti un labi izskatās uz zaļa fona.

PULKSTENĪTE

Šī pulkstenīte pirkta DEPO, ziemo un aug labi, bet nevairojas un līdz ar to nedalās.

Dižā pulkstenīte. Campanula persicifolia. Daudzgadīgs augs. Augstums ~50 cm. Ziedi lieli, zvanveida, baltā krāsā. Zied maijā, jūnijā, jūlijā, augustā. Patiks augt saulainā vietā. Audzē podos, dobēs, grieztiem ziediem.

VĒJMIETIŅŠ (ROZĀ)

Vējmietiņš. Lythrum. Daudzgadīgs dekoratīvs ārstniecības augs. Augstums 70 - 120 cm. Zied no jūlija līdz septembrim. Mitrumprasīgs, tādēļ audzējams krastmalu stādījumos vai citās pamitrās vietās. Sēj pavasarī atklātā laukā. Uzziedēs nākošajā gadā. Vēlākos gados augu var pavairot ar ceru dalīšanu.

(baltā pulkstenīte zied jūnijā un veido labu fonu rozā vējmietiņam.)

LIGULĀRIJA 

Mitrumprasīgas ir ligulārijas un īrisi, kas labprāt aug mitrās vietās – dīķmalās, pie baseiniem, upju un ezeru krastos. Ligulārijas vislabāk jūtas vieglā ēnā zem lieliem kokiem, lai spētu izturēt pēcpusdienas tveici. Šīs lielā auguma ziemcietes ziedēšanas laikā sasniedz pat divu metru augstumu. Stāda grupās un vietās, kur jāaizpilda lieli laukumi.

Augsnei jābūt pietiekami auglīgai, bagātai ar organiskajām vielām. Dārzkopji iecienījuši zobaino, Prževaļska un Sahalīnas ligulāriju, bet tikpat iespaidīgas ir mazāk pazīstamās ligulāriju sugas.

Plaukstveida lapu ligulārija – asteru dzimtas lakstaugs. Labos augšanas apstākļos aug spēcīgi. Ceram apakšējās lapas ir lielas, šķeltas dziļi starainās daivās. Ziedi – lieli, ar dzelteniem mēlziediem un spilgti oranžiem stobrziediem, sakārtoti stāvās, skrajās skarās. Hibrīds iegūts, krustojot divas ligulāŗiju sugas.

Spožā ligulārija – divus metrus augsts asteru dzimtas lakstaugs ar ribainiem stublājiem un garos kātos izvietotām lapām. Nierveida lapām gals ir noapaļots, to virspuse ir spoži zaļa bez matiņiem, apakšpuse – gaišāka. Zied bagātīgi, dzeltenie ziedi sakārtoti garā, skrajā vārpa.

Liellapu ligulārija – spēcīgs asteru dzimtas lakstaugs. Ļoti atšķirīga no citām ligulārijām. Ceram apakšējās lapas ir 30–45 cm garas, elipsveida, garos kātos, zilganzaļas. Ziedkopa – vārpskara. Ziedu kurvīšiem mēlziedi ir dzelteni. Iespaidīgs, 1,5 m garš ziednesis.

ASTILBES

ZELTENE

KAĶUMĒTRA

Īstā kaķumētra. Nepeta cataria. Daudzgadīgs augs. Augstums ~70 cm. Zied no jūnija līdz septembrim, pie agras sējas jau pirmajā gadā pēc sējas. Nektāraugs.

MARGRIETIŅA

DELFĪNIJAS

DĀRZA RASPODIŅŠ (RASASKRĒSLIŅŠ)

Mīkstais rasaskrēsliņš. Alchemilla mollis. Ziemcietīgs augs. Augstums ~40 cm. Ziedi dzelteni. Zied maijā, jūnijā, jūlijā. Lapojums sudrabzaļš. patiks augt saulainā vietā, daļējā pusēnā. Audzē dobēs, podos, grieztiem ziediem.

MONBRĒCIJAS