pirmdiena, 2020. gada 21. septembris

Kad zini ko vēlies


Nu lūk tad pienāks brīdis, kad sirds nelec pa muti ārā ieejot stādu parādē. Tu mierīgi vari iet gar plauktiem un ar gandarījumu pie sevis noteikt, jā tas man ir un tas arī. Beidzot stādu tirgu, var izbaudīt, lēnā garā, laiski apstaigājot katru audzētāju. Protams, bez nekā no tirgus aizbraukt nevar.  





Šī dārza kopšanas pakāpe raksturojas  ar -PLĀNOŠANU, SISTEMATIZĒŠANU, DOBJU ZĪMĒŠANU UN ŠĶIRŅU PIERAKSTĪŠANU. 

Pamazām dobe pildās ar zīmītēm, uz kurām tiek uzrakstīti augu nosaukumi, lai stādu pirkšanas trakumā neuzraktu kādām kaut ko pa virsu.


Šis ir izmēģinājumu laiks, kad mēģina pieradināt dārzā tos augus, kas tur nemaz tik ļoti negrib augt, jo loģiski, rododendrs ir ieplānots dobē starp puķēm, bet augsni tas grib skābu, tātad jādomā,  kā apmierināt viņa prasības un panākt to, lai viņš aug tieši tur, kur gribu es. 
Tagad laiks retumiem, gribās ko īpašu, bet īpašajam parasti arī cenas ir kodīgas nu tad jāsāk meklēt iespējas , kur ko atrast un pacensties ietaupīt. 






Noteikti jāatceras, ka stādu sūtīšana no ārzemēm vienmēr ir risks, jo nav teikts, ka konkrētais augs  pie mums, labi izturēs piegādes stresu un vēl 


UZMANĪGI IR JĀLASA IEGĀDES NOTEIKUMU. 




Daudzās ārzemju lapās auga cena ir bez nodokļa un piegādes maksas.  Vēl silti iesaku paskatīties Latvijas piedāvājumu, jo arī retie augi un dārgās šķirnes Latvijā ir iegādājamas reizēm pat par zemāku cenu, kā ārzemēs un labums tāds, ka šie augi jau būs pieradināti Latvijas klimatam. 

Es esmu pilnīgs iesācējs rožu audzēšanā, tāpēc pērku rozes no Latvijas audzētājiem un noteikti lasu viņu atsauksmes par vienu vai otru rozīti. Saprotu, ka nav man tik daudz zināšanu, tāpēc izvēlos izturīgas un maksimāli labi ziemojošas šķirnes. Te ļoti palīdz arī interešu grupas, kurās dāmas un kungi dalās savā pieredzē par audzēšanas īpatnībām . 

Ko nozīmē koppasūtījums!

Pirmkārt tā ir iespēja par zemām cenām iegūt sen kārotu augu, bet ir daži nosacījumi. Stādu saņemšana parasti ir pēc pusgada, apmaksa veicama laicīgi un reizēm kvalitāte prasās būt labāka, bet nedrīkst aizmirst, ka 

AUGS IR DZĪVS


un viņš prasa mīlestību un rūpes. Ir jāsaprot, ka pret šādu audziņu ir jāizturas ar īpašu rūpību, es visus sīpolus un jaunstādus vispirms stādu podiņos un pirmo ziemu ( laiku) turu siltumnīcā. Kad viņi saņēmušies un ārā ir silts, tos nesu uz vietu, kur tie dzīvos pastāvīgi. Domājat, ka man viss izaug, nekā nebija arī es reizēm palieku bez auga, piemirstu apliet vai vienkārši izravēju. 



svētdiena, 2020. gada 6. septembris

Kad viss ir un gribās ko īpašu

 Vienā rītā tu pamosties un saproti, ka tavā dārzā ir viss, kas ir citiem un tagad gribētos kaut ko īpašu. Nu lūk tas ir nākamais  solis, bet lai līdz tam tiktu, ir jāveic dārza inventarizācija.



Vairāku gadu garumā bez atlīdzības dalīju savas puķes meitenēm no visas Latvijas. Bija arī nepatīkami un skumji gadījumi, izraku stādus un kad tos atvedu uz Rīgu, nākamā saimniece atslēdza telefonu, vai vienkārši neatbildēja uz zvaniem, protams, stādi novīta un soļoja uz konteineru. Bija arī kāds smagāks vārds un tad sapratu, ka pietiek, stādus došu tikai tiem cilvēkiem, kas patiesi to prot novērtēt, nevis ar lielām acīm pieliek pilnu mašīnu un pēc tam kaut kur mājas stūrī nomet līdz laikam, kad varēs iestādīt, un tad izrādās, ka tas ko gribējās nav ieaudzis. Bet rūgtuma pilienus atsvēra iespēja iepazīties ar ļoti jaukiem cilvēkiem, iespēja mainīties ar augiem, kuru manā dārzā vēl nebija. Tā palēnām veidojās mana dārza kolekcija. Bet vēl jo projām pavasaris dārzā bija kā brīnums, jo bija augi, kurus nepazinu un jau sen biju aizmirsusi kas tad tur ir iestādīts. Te nu noteikti jāpiebilst, ka tas bija iemesls, kāpēc pavasara stādu tirgū nopirku vienu otru augu, kas izrādījās jau ir manā dārzā. 





Dāvini no sirds

Ko vēl ievēroju, ka ar augiem ir tāds īpatnējs paradokss, ja tu saņem augu un to Tev dāvina no sirds, tas aug un zied, bet ja tas nāk negribīgi , augs nīkuļo un neaug pat vairākas reizes pārstādīts. Tāpēc es dāvinu tikai no sirds un priecājos kopā ar jauno auga saimnieci, kurai deg acis no prieka. 






Savs darbs ir jānovērtē

Tieši tā, darbs ir jānovērtē, attiecīgi ar cieņu pieņemu auga īpašnieces noteiktu atlīdzību, ja vēlos, ko iegādāties. Kāpēc? Mēslojums, zemes ielabotāji, ravēšana u.t.t tas viss prasa laiku un līdzekļus. Un vēl jāatceras, ka par veikto apmaksu pārdevējs nopirks jaunu augu, un pēc laika tu varēsi pretendēt atkal uz ko īpašu.




Mācīties, mācīties un vēlreiz mācīties 

Kad kursi pie Daces bija pabeigti, es jau skaidri zināju, ko vēlos mainīt savā dārzā. Pavasaris sākās ar priekšdārzā ierīkošanu. Gandrīz trīsmetrīgas tūjas, atspērusies stiepu no dārzā un jauno vietu, kur bija jātop jaunām mūžzaļo augu kompozīcijām. Mani vīrieši par mani apžēlojās un dienas laikā lielie skujeņi bija rūpīgi izrakti un pārstādīti jaunajās vietās. (Nedrīkst aizmirst, ka skujeņi ļoti mīl., ja viņus pačubina, izpurina skujas, es nebiju iedomājusies, ka tūju vidus var būt pilns ar sausām skujiņām, izpurinot lielos kokus sanāca kārtīga mulčas kārta, ko novākt.)

Bija skaidrs arī ko nevēlos. Ciemojoties pie Daces, draudzenei pačukstēju, ka hostu dārzs noteikti nav mans, man vajag ziedus. Bet pēc pusgada iepazinos ar Līvijas kundzi un aplipu ar mīlestību pret hostām. Es nezināju, ka šie augi ir ne tikai dažādās formās un krāsās, bet ar dažādu krāsu ziediem un vēl arī smaržīgi. 


Ideja, kur  hostas dzīvos manā dārzā tagad bija skaidri redzama -  VISĀS VIETĀS, KUR KAS CITS NEAUG UN VIENMĒR AUG NEZĀLES, zem krūmiem, un kokiem, izteikti ēnainās vietās un arī saulītē (oranžās, dzeltenās hostas). Arī hostas mīl, ja par viņām rūpējas, apgriež bojātās lapas un noziedējušos ziedus, tad tās izskatās pavisam savādāk. Un vēl hostas savu skaistumu rāda pavasarī un pēc tam augustā,  protams, tās prasa daudz mazāk darba, ka ziedošie augi, bet tomēr prasa.











Par mācīšanos runājot, es ļoti daudz mācos no citu dārzu īpašniecēm un viņu pieredzes. Šī gada atklājums bija nezāļu, kas aug akmentiņu laukumos, apliešana ar vārošu ūdeni, patiesi darbojās un nevajag mocīt pirkstus un tērēt laiku. Uzvāru sev tēju atlikušo tējkannu izleju uz akmeņiem. Jo ilgāk ir dārzs, jo vairāk rodas jautājumi un tāpēc es meklēju papildus kursus, kur vēl iegūt zināšanas, arī tagad mācos un man patiesi tas patīk. 


Kāpēc HOSTAS

Sākšu savu stāstu ar to, ka tāpat kā daudziem ar vārdu hostas man asociējās gliemežu apgrauztie sabiedriskie apstādījumi. Pirmā brīnumainā s...