Klusā laika dienasgrāmata- mēslojums gatavs

Ir laiks pastāstīt , kas jauns manās mājās. Ja atceraties divas nedēļas atpakaļ iemaisīju mēslojumu no BAIKALS + rīsu ūdens+ iesala ekstrakts. Palasīju atsauksmes par baikālu, tās ir dažādas, ir tie, kas saka, ka nekas šajā līdzeklī nav ir tie, kas sajūsminās.

Tā kā es ticu tikai tam par ko pārliecinos pati , turpināšu jums atrādit rezultātu.

Tātad ir pagājušas divas nedēļas un veram vāku vaļā. Šķidrums ir nedaudz tumīgs un smaržo patīkami, pelējumu nosmēlu un izmetu. Tagad varam sākt laistīt.

Leju glāzīti 100. gr uz 3. litriem ūdens.

Tā kā kaķiem ļoti patika šis maisījums, es nedaudz to atšķaidīju ar ūdeni un pavisam nedaudz pievienoju akvārija ūdenim. Uzreiz teikšu akvārija augus es ne ar ko citu barojusi neesmu. Gaidīju, kas notiks, bet nē,  zivtiņām nav nekādu pretenziju.  

Protams tāpat kā jums visiem, arī man, miera nav, gribās pa zemi padarboties, tapēc vēlos Jums atrādīt  vēl kādu izmēģinājumu.

Pārstādot  savas vijolītes (sanpaulijas) viens stādiņš palika bez saknes un es tā īsti ne ar ko neriskēju. Bija skaidrs, ka vienā vai otrā gadījumā tā aizies bojā.  Plastmasas trauciņā izgriezu caurumiņus pa malam nevis vidū, ka podiņam, ievēru kokvilnas diegu un piebēru ar zemi, Pēc ieteikumiem diegs paliek slapjšs un apgādā stādu ar ūdeni. Tas nozīmē, nav jāsatraucās par to, ka augs varētu iekalst.

Trauciņu uzliku uz burciņas kurā ir ūdens. tad nu tā, varu ar pārliecību apgalvot, tas darbojas. Stādiņš izskatās ļoti labi, zeme ir pastāvigi mitra. 

Es iesaku ORGANIQ

Kā jau solīju, padalīšos ar saviem atklājumiem un labiem ieguvumiem.

Vasaras sākumā kļuvu par Facebook konkursa uzvarētāju un saņēmu spainīti ar ORGANIQ mēslojumu.

 Mēslojumu klāsts veikalos ir ļoti liels un ne vienmēr varam izmēģināt visu ko vēlamies. Pirms piedalīties konkursā, es jau iepazinos ar šī mēslojuma sastāvu un zināju, ka ļoti, ļoti gribu to pamēģināt.

No kā tad sastāv ORGANIQ

Interneta dzīlēs atradu lūk šādu aprakstu. Piekritīsiet, vilinoši!

Organiskais mēslojums no fermentētajiem vistu mēsliem ar augstu fosfora saturu NPK 4-8-1. Augstas kvalitātes granulēts organiskais mēslojums ar augstu organisko vielu, fosfora (P), sēra (S), magnija (Mg) un kalcija (Ca) saturu. Mēslojuma saturā ir kultūraugiem nozīmīgākie mikroelementi – B, Mn, Mo, Cu un Zn. Mēslojuma lietošana nodrošina pilnvērtīgu augsnes auglības uzlabošanu un sniedz pozitīvu ietekmi uz augsnes struktūru. Organisko vielu ietekmē palielinās augsnes mikrobioloģiskā aktivitāte un uzlabojas barības vielu uzņemšana no augsnes.

Mēslojumu ieteicams izmantot visu kultūraugu pamatmēslošanai, ievērojot to vajadzības pēc barības vielām un vēlamo iegūstamās ražas apjomu. Mēslojuma trīskārša iedarbība nodrošina augus ar nepieciešamajām barības vielām, stimulē sakņu sistēmas attīstību un veicina augu veģetatīvo attīstību. Mēslojums izmantojams pakāpeniski, tā reakcija ir neitrāla (pH aptuveni 6,9), tādēļ nav iespējama augsnes paskābināšanās mēslojuma lietošanas rezultātā.

Bija skaidrs, ka šo zelta vērto spainīti izmantošu siltumnīcā - tomātiem, pipariem un gurķiem. 

Vēl ko vēlos piebilst. To, ka vistu mēsli ir ļoti labi dārzam, zinu ne pēc nostāstiem, bet manai ģimenei ļoti nepatīk, ka laikā kad šo zeltu iestrādāju dobēs smird viss dārzs. Līdz ar ko jau kādu laiku meklēju alternatīvu. Un te, tāda iespēja!

Atverot spainīti mani patiesi iepriecināja apstāklis, ka granulas, kas bija spainīti bija ar specifisku dabīgo mēslu smaku, bet ne tik intensīvu kā izmantojot parastos mēslus.

Kā jau minēju mēslojums ir granulās, tātad viegli pielietojams un ilgiedarbīgs. Zinot, ka vistu mēsli ir ļoti spēcīgs mēslojums, uzreiz to pie augu saknēm es  neierušināju, bet izmantoju speciālu reni mēslojumam, kas tas ir, pastāstīšu vēlāk.  Mēslojumu iemaisīju tam paredzētajā vietā un ar pārliecību varu teikt, ka man nebija nepieciešams papildus mēslojums siltumnīcā visas vasaras garumā. 

Ko es ievēroju:

• Man, kā jau plēves siltumnīcas īpašniecei, rudens pusē parasti ir problēma pelēkā puve. Šogad no tās nebija ne miļas pat oktobrī, kad tomāti vēl jo projām atradās siltumnīcā. Teiksiet šogad bija sausa vasara, piekrītu, bet oktobris jau bija auksts.

• Tomāti bija ar stipriem sulīgiem stumbriem un augļi bija vairāk nekā biju plānojusi, it sevišķi mazie ķirštomātiņi, kas man parasti siltumnīcā ir pavisam nedaudz. 

• Bet vislielāko pārsteigumu man sagādāja paprika un Čili pipari, kuru bija tik daudz, ka stādi bija jāstiprina, lai nelūztu.

Gribēju palielīties ar fotogrāfiju, bet mainot telefonu tā ir neatgriezeniski iznīcināta, bet tas nekas, gan jau pavasarī atradīšu ko atrādīt, jo pirmais mans pirkums būs spainītis ar ORGANIQ.

Ir man doma pamēģināt to pāšķaidīt un izmantot telpaugiem, bet par to citreiz. 

Klusā laika dienasgrāmata_tiem, kam nepatīk kompostkaudzes

Nezinu kā Jūs, bet es zābakos un biezajā halātā sniegu tīrīju jau 5.30. Var teikt, ka beidzot iestājusies ziema. Ceturtdien sola - 12 un es noteikti varu apgalvot, ka pie manis tiešī tāda temperatūra būs. Kā jau minēju šogad ieziemošanai piegāju ar lielu rūpību, gan rožu dēļ, gan pie iepakojuma tika konika un parūkkoks.

 Protams piemājas rožu dobei egļu zari pietrūka, bet zinot, cik mums mainīgs laiks es ceru, ka vēl paspēšu visu sasegt.  Bet tagad nedaudz par citu.

Šoreiz padalīšos kādā mazā viltībā, kuru jau vairākus gadus atpakaļ izlasīju vienā dārza žurnālā. 

Dārzniece no Burtnieku puses pastāstīja kā var gatavot treknu dobi pavasarim.  Šajā dobē pavasarī izaug redīsi, ziemas sīpoli, salāti, vienalga, kas, noražo pavasarī, pēc tam šo dobi sāku gatavot ziemai, 

Te nonāk visas nezāles, atgriezumi, pārtikas atkritumi u.c. Uz rudeni dobe ir diezgan augsta, tad es ņemu sauju slāpekli un nokaisu dobi, nu tā, kā mēs apkaisam tomātu maizīti un uz ziemu pārklāju ar melno plēvi, kuru izmanto zemeņu dobes izklāšanai. Malas nostiprinu ar dēlīšiem un aizmirstu par dobi līdz pavasarim.  Es pieļauju, ka slāpekļa vietā te der arī konpostēšanas līdzeklis, bet pavisam godīgi, es to neesmu izmēģinājusi. 

Pavasarī šo dobi atklājot varēs redzēt sausus lakstus un augstu zemes dobi. Sausos lakstus sadedzinu, bet dobē aug gurķi. Vismaz tā bija šogad.

Kāds labums?

• Man ir puķu dārs , vieta, kur aug dārzeņi un garšaugi ir ļoti maza, tapēc es šādā veidā atļauju daļai zemes atpūsties un uzņemt barības vielas.
• Man nav iespējas nomainīt zemi, tapēc dabīgi veicu tās atjaunošanu
• Netaisu atsevišķu kompostkaudzi, komposts veidojas uzreiz uz dobes līdz ar ko man nav jāpārrok nebeidzamās kaudzes, kas man nepatīk.
• Visi pārtikas atkritumi nonāk dobē, man dārzā nav nekā, kam neatrodu pielietojumu, nopļautā zāle tiek gurķu, tomātu, kabaču un zemeņu dobēm, tās pat pietrūkst.
• Iepriekšējā gada lapas es ieroku gurķu dobē un gatavoju silto dobi.

Protams man ir divas vietas puķu dārzā, aiz lielajām puķēm, kur sezonas laikā nonāk nezāles, bet tās ir nelielas un pavasarī es to visu uzrakšu un izmantošu atkal citas vietas, kur nedaudz uzlabot zemi, bet tās nav lielas kaudzes, to daudzums ir tik liels, lai pavasarī šajā vietā nekas vairs nebūtu un tas, kas palicis būtu viegli iestrādājams zemē.

klusā laika dienasgrāmata_pēdējās peonijas un ne tikai

Ticēsiet vai nē, bet vakar man nebija ne tikai vēlēšanās kaut ko rakstīt, man negribējās uz dārza pusi pat paskatīties.

Sāksim ar to, ka paskatoties laika prognozi bija skaidrs, ka šodien beigsies visi stādīšanas darbi. Zeme balta, ceturtdien - 12 . Ir divi darbi, kas man ļoti nepatīk- zāles pļaušana un ieziemošana.

Atradu daudz un dažādus darbus, lai nevajadzētu sākt ieziemošanas darbus. Kad pēdējā peonija bija dobē, bija sagatavots vēl viens puķupods ar mazajām atlūzām ( vēlreiz pārliecinājos, ka jaunstādus ar Omnivu nesūtīšu). viss bija pierakts devos pēc egļu zariem.

Šogad visam piegāju ar daudz lielāku rūpību, jo dārzā ir tādas rozes, kas man ļoti patīk. Atlapoju un apgriezu mazos zariņus un tikai tad saliku skujas, jā pirms tam  katrai rozītei bija izveidota zemes mājiņa.

Domājat pabeidzu!
Ka tik ne tā, tūlīt pabeigšu rakstīt un atkal pie darbiem. 

Tā kā ziema ir iestājusies un par to vairs strīdu nav, varu pievērsties saviem istabas augiem . Šodien es pastāstīšu ļoti interesantu stāstu un parādīšu vienu recepti augu spēka dzērienam.

Mums Inčukalnā ir ļoti īpaša puķu dārza īpašniece un daudzas vērtīgas lietas es esmu pārņēmusi no viņas . Kad pavasarī apciemoju viņas dārzu, Līga parādīja savu dārza dīķi un smejoties piebilda, ka ūdeni no dīķa dzerot kaimiņu kaķi un viņiem kažoks ir mīksts un pūkains. Es noklausījos, bet tā īsti tam nenoticēju, bet laistāmā ūdens uzlabošanas veids man iepatikās.

Par pamatu ņemams mikrobioloģiskais mēslojums BAIKĀLS

http://www.ntz.lv/dazadi/baikal-em1-3-jauns-paligs-darzkopim/














Sīkāk izlasīsiet pievienotā rakstā, bet es pastāsīšu, ko daru tālāk. Man nepatīk zaļmēslojums, jo viņš smird, tapēc es meklēju alternatīvas un te būs viena. Kā Jums liekas, vai nav jauki, ja mēslojums smaržo pēc karamelēm?

Es šo līdzekli gatavoju lielā pārtikas spainī ar vāku. Izmantoju pašu mazāko Baikāla pudelīti , rīsus un iesala ekstraktu.

0.5. kg rīsu novāru bez sāls un rīsu ūdeni noleju spainī,, pievienoju pusi no 0,5 l.  burciņas iesala ekstraktu. Ar roku iemaisu, lai ekstrakts izkūst , pievienoju ūdeni, lai spainis ir pilns un pieleju Baikālu, to samaisu un aiztaisu spaini uz divām nedēlām.

 Pirmajā reizē nenocietos un jau pēc nedēļas pārbaudīju, kas tad ir sanācis. Šķidrums patīkami smaržoja, es pirmo krūzīti ielēju baseinā, kur aug  ūdensrozes, pēc tam vēl pāris krūzītes un ūdeni samaisīju. Man no šī baseiniņa dzer mani kaķi, gribēju redzēt vai tiešām spalva būs gludāka un jāatzīst, ka Mīce, kas vienmēr staigā savēlusies ieguva mīkstu biezu kažoku, kas nebija savēlies.

Tā kā ziemā augus mēslot nav ieteicams, izmantošu šo mēslojumu, kuru pievienošu laistāmam ūdenim. Uz lielo leikannu leju 250.gr. mēslojuma.

Klusā laika dienasgrāmata_peoniju inventerizācija

17.11.2018

Rīts sācies ar miglu, no gaisa krīt kaut kas nesaprotams, bet dārzā vel jo projām var atrast kādu ziedu.

Šodien nedaudz par peonijām. Nezinu kā jūs, bet es konstatēju, ka ar steigu veicama stādu inventerizācija. Neticēsiet, kad ņēmu zīmēt to atrašanās vietu, vienu nevarēju atrast un neesu pārliecināta, ka vienas šķirnes peonijas atrašanās vietu nesajaucu.

Tagad vismaz ir skaidrs, kur kas atrodas un kur vēl ir vieta kādam īpašam stādam. Pēc pasūtījuma tukšajās kastēs atradu mazus peoniju krikumiņus un arī tie ir atraduši savu vietu. Lai nesajauktu, kas ir kas, katrai klāt ir nosaukums. Šīs tafelītes man nepatika, uzrakstu veikt bija grūti, bet plus ir tas, ka nost nenāk.

Pašus podus ierakšu siltumnīcā zemē, tāpat ka nokarenās zemenes, bet šodien gan ne, goda vārds laiks ir riebīgs.

P.S. Izmēģginājumi turpinās, granātābola sēklas ir ietītas mitrā salvetē un ieliktas maisiņā, sildās uz radiātora. Rezultātu noteikti atrādīšu, bet dzintarskābes ūdens ir uzliets  ANTŪRIJAI, kas pēc pārstādīšanas izskatījās ļoti bēdīgi. Tad jau redzēsim vai brīnumlīdzeklis darbojas......



15.11.2018

Vakar mani sagaidīja jauks pārsteigums. Pastā  saņēmu ļoti gaidītas paciņas.

Izlēmu izmēģināt pasūtīt, šoreiz gan tikai ziedu sēklas no Ukrainas diviem saitiem. 

https://ogorod.ua/

https://www.nikitovka.com/

Pasūtījumu veikt ļoti vienkārši, cenas ļoti patīkamas, saņēmu nedēļas laikā. Un vēl, šoreiz akcentu liku uz daudzgadīgiem augiem, bija arī iespēja iegūt dažus retumus, bet par to citreiz, lai saglabājas intriga.

Īpaši patīkams bija sūtījums no OGOROD. UA. 

Paciņas virspusē bija uzraksts dāvana un kuram gan nav patīkami saņemt dāvanas. Vēl lielāks prieks bija brīdī, kad ieraudzīju, kas tā par dāvanu. Klāt bija pievienota paciņa ar Petūniju sēklām un paciņa ar DZINTARSKĀBI. Šo brīnumlīdzekli gribēju izmēģināt jau sen, bet tad pameklēju Latvijā neatradu un tā tas arī palika. Tagad ir iespēja padarboties, pačukstēšu, jau nenoturējos, bet par to nākošājā rakstā.

Kas man patika.

• Protams dāvana
• Vēl es saņēmu ļoti labu brošūru  SPRAVOČŅIK SADOVODA, tur ir aprakstītas augu sēklas, cik tās ir 1. gramā, cik ilgi saglabā dīktspēju. 
• Visas paciņas bija saliktas kompaktā sūtījumā, paciņā
• Sēkliņas, kas bija uz svaru, mazos iepakojumos bija iesaiņotas atsevi;s;ki, katrai klāt apraksts. Pasūtīju granāta sēklas un tām bija uzrakstīts no kura gada ražās, cik ilgi saglabā dīktspēju u.t.t.
• Un protams cenas, paciņa sēklas vidēji maksā 0.20 eur, ir lētākas un dārgākas arī protams

Kas nebija.

• Uz mazajām paciņām nebija auga zīmējuma

Kāda ir dīgsspēja pateikšu pēc pirmā eksperimenta ar granātābola sēķliņām, kas jau mērcējās Dzintarskābes ūdenī un šovakar dosies uz puķupodiņu.

Paciņa no NIKITOVKAS 

bija maziņa, atnāca kā ierakstīta vēstule. Katra sēkliņa iesaiņota mazās paciņās ar aprakstu un fotogrāfiju.

Visi mani ieguvumi salikti lielākajā konvertā pavasari gaidīs ledusskapja augļu nodalījumā. Pirmās sēkliņas jāsāk sēt februārī.

Ir pienācis novembris un dārza darbiem varētu pielikt punktu, bet kur nu. Vēl kādu peoniju jāiestāda, vai netīši kāds sīpols uzrodās. Bet lai nu kā pirksti jau mierā nostāvēt nevar. Uz šo brīdi sagatavoju podus ar zemi Lilijām, kuru sīpolus gaidu pienākam februārī un martā.

Mans šī gada atklājums ir ONAVA.lv. Nekad nebiju domājusi, ka mani tā aizraus koppasūtījumu un jā tur ir patiesi daudz augu, kurus es vēlos redzēt savā dārzā un izrādās ne tikai es. Mums ir izveidojies draudzīgs trako dārzkopju pulciņš, kurus apvieno viens mērķis - ZIEDI DĀRZĀ.

Iesaku, katram vismaz vienreiz pamēģināt veikt koppasūtījumu, tas ir interesants pasākums. Sākot no komplektēšanas un pēctam ar loģistiku, stādus izdalot, bet visu atsver prieks par domu, ka pavasarī iestādītais augs uzziedēs, VARBŪT.

Tūlīt sāksies sals un atliks vairāk laika dažādiem sīkumiem un eksperimentiem. Padalīšos savos atklājumos un izmēģinājumos.

P.S. un vēl apsolu, ka tagad biežāk rakstīšu.

Vasaras ziedu katalogs

PELAŠĶIS

Vīgriežu pelašķis Cloth Of Gold

Vīgriežu pelašķis. Achillea filipendulina. Augstums ~100 cm. Ziedi dzeltenā krāsā. Ziedi sakārtoti ziedvārpās, čemuros. Čemura diametrs ~13 cm. Zied no jūnija līdz augustam. Patiks augt saulainā vietā, pusēnā. Audzē dobēs, grieztiem ziediem. 

Krūms stāvs, stingrs. Lapas tumši zaļas, plūksnainas, aromātiskas. Ziedi dzelteni, kurvīšos, kuri sakārtoti ciešās vairogveida ziedkopās. Zied visu vasaru, ik pa laikam jāizgriež vecās ziedkopas.

Aug vidēji sausās, labi drenētās augsnēs saulainās vietās. Labi pacieš vasaras karstumu un mitrumu. Pēc noziedēšanas lakstus nogriež. Pavairo rudenī, dalot cerus. Pēc iestādīšanas apber ar dārza kompostu vai izmanto citu piesegšanas materiālu (neitralizētu kūdru, priežu mizu mulču, skaidas). Smagās, slikti drenētās augsnēs vīgriežu pelašķi cieš no miltrasas, rūsas un puves.

Šķirne piemērota ziemciešu dobēm saulainās vietās. Ziedus izkaltē un izmanto sauso ziedu kompozīciju veidošanai.

MONARDA

Monardas audzē saulainā vai nedaudz noēnotā vietā, vienmērīgi mitrā, drenētā, ar trūdvielām nedaudz bagātinātā augsnē. Stādījumam nevajag izvēlēties no vējiem pilnībā aizsargātu vietu, jo dzinumiem ļoti nepieciešama vēdināšana. Puķēm ir sekla sakņu sistēma, tāpēc bezlietus periodā augi jālaista. Ilgstošs sausums veicina sēņu slimību attīstību. Monardas labi vairojas ar sānu dzinumiem, tāpēc stādījums īsā laikā sablīvējas, kas nereti ir viens no slimību cēloņiem. Augus pārstāda ik pēc 3–4 gadiem, ierādot dārzā jaunu vietu ar svaigu augsni.

Šīs ziemcietes ir apmēram 1 m garas, tāpēc ieteicams stādīt citu augu aizmugurē. Monardas spēcīgi un patīkami smaržo pēc piparmētrām un piesaista sev bites, kamenes un tauriņus. Ziedi mēdz būt gaiši violeti, sārti, asinssarkani un balti.

Monardas var pavairot arī ar sēklām, taču šķirnes – tikai ar ceru dalīšanu pavasaros. Dobēs šīs puķes stāda 40–50 cm attālumā.

Monarda lieliski noder grieztajiem ziediem.

Populārākās monardu šķirnes ‘Croftway Pink’ (lašrozā ziedi), ‘Schneewittchen’ (balti), ‘Beauty of Cobham’ (gaiši rozā), ‘Prairie Night’ (violeti), ‘Sunset’ (purpursarkani) zied no jūlija vidus līdz septembra sākumam. Hibrīdajai monardai ‘Lambada’ raksturīga citronu smarža, šī šķirne speciāli izveidota griezto ziedu tirgum.

HORTENZIJAS

HORTENZIJAS VIENMĒR IR MĒSLOJUMA UN ŪDENS BADĀ.

Hortenzijas ir gaismu mīloši augi, tādēļ labāk stādiet tos saulainās un gaišās vietās, taču nesatraucieties, ja tās atrodas daļēji ēnā – arī tādā veidā tās spēj augt. Labākais stādīšanas laiks: pavasarī ap maija pirmo pusi, bet rudenī – septembrī.

Stādīšanai izrociet 50 x 50 x 60 cm lielas bedrītes, lai no katra nākamā stāda attālums būtu vismaz 1 – 1,5 metri. Tos līdz augšai pilda ar humusu, lapu zemi, kūdru un smilti (attiecība 2: 2: 1: 1), kā arī būs nepieciešams mēslojums (10 kg humusa, 20 g karbamīda, 60 g smalkā superfosfāta un 20 g kālija sulfāta).

Nekādā gadījumā mēslojumam nepievienojiet klāt kaļķi, jo hortenzijas to nepanes.

Krūmus stāda tā, lai saknes būtu vienā līmenī ar augsni.  Pirmos divus gadus visus asnus noņem nost, lai veicinātu zieda attīstību un veiksmīgu augšanu garumā.

Mēslojumi hortenzijām

Ja stādīšanas laikā caurumā likāt mēslojumu maisījumu, pirmos divus gadus nav nepieciešams atsevišķi barot augu ar mēslojumiem, taču pēc norādītā laika mēslojumu nepieciešams lietot regulāri.

Agrā pavasarī, kad ziedi tikai sāk augt, pirmajam mēslojumam jābūt kompleksam minerālvielu avotam ar dažādiem mikroelementiem (30 g uz 10 l ūdens), vai arī uz 1 kvadrātmetru lieciet 20 – 25 g karbamīda, 30 – 40 g superfosfāta un 30 – 35 g kālija sulfāta.

Auga ziedēšanas laikā mēslojumu nepieciešams uzlikt otro reizi, šajā gadījumā 60 – 80 g superfosfāta un 40 – 50 g kālija sulfāta uz vienu kvadrātmetru augsnes.

Trešo un ceturto mēslošanu nepieciešams veikt vasarā. Šim mēslojumam izmantojiet deviņvīruspēku maisījumu (attiecība 1: 10), pieaugušiem augiem būs nepieciešami 10 l šī mēslojuma.

Hortenzijām ļoti patīk ūdens, tādēļ tās nepieciešams laistīt katru dienu un daudz (15 – 20 l ūdens zem katra no augiem). Ja vasara ir lietaina, tad samaziniet aplaistīšanas biežumu līdz četrām vai piecām reizēm visas sezonas laikā. Lai uzlabotu dzinumu izturību, ūdenim pievienojiet mazliet kālija permanganātu.

Divas reizes sezonas laikā pēc laistīšanas un ravēšanas zemi apkārt dzinumiem nepieciešams uzart apmēram 5 – 6 centimetru dziļumā. Lai augsnē pēc iespējas ilgāk saglabātos mitrums, ap stādiem apliek mulču vai zāģu skaidas (apmēram 6 cm biezā slānī). Mulču uzberiet jau pavasarī un atstājiet to uz visu vasaru.

Pareiza hortenziju apgriešana

Hortenzijas apgriež martā un, atkarībā no stāda vecuma, tiek atstāti visspēcīgākie atzari. Rudenī hortenzijas jāatbrīvo no jau noziedējušajiem ziediem.

Vecos zarus var atjaunot ar to apgriešanu. Šajā gadījumā atstāj celmus apmēram 5 – 8 cm garumā. Jau nākošajā gadā no tiem sāks augt jauni un spēcīgi atzari.

Hortenziju sagatavošana ziemai

Hortenzijas pa ziemu nepieciešams apsegt ar mēslojumu, taču, piemēram, kokveida hortenzijas nav nemaz vajadzības apklāt.

Mazajiem stādiem pirmajā gadā vai pat divos ziemā mēdz apsalt saknes. Lai savus augus no tā pasargātu, izmantojiet kūdru vai sausas lapas vismaz 10 – 15 cm biezā slānī.

Hortenzijas ir augi, kas slimo ļoti reti. Reizēm tās mēdz slimot ar labi zināmo un nejauko miltrasu. Šādos gadījumos krūmus varat apsmidzināt ar fundazolu (20 g uz 10 l ūdens), derēs arī borskābes šķīdums (100 g uz 10 l ūdens).

Maina krāsu -Alumīnija alauna šķīdums spēj mainīt auga ziedu krāsu (šķīduma attiecība 40 g uz 10 l ūdens). Baltie ziedi kļūst zili, bet rozā – violeti. Ņemiet vērā, ka ar vienu šādu procedūru var nepieteikt, iespējams, būs nepieciešams to atkārtot.

viss par hortenzijām

https://latvijasradio.lsm.lv/lv/lr/arhivs/?__uri=lv/lr/arhivs/&channel=0&d=04&m=9&y=2018&page=1

JAPĀNAS ANEMONE

FLOKŠI

Vietas izvēle

Ilgu laiku rudens flokši šķita nedaudz piemirsti, ne tik iecienīti kā citas ziemcietes. Iemesls? Agrākos gados veidotās šķirnes ļoti slimo ar miltrasu. Tās apkarošana prasa ne mazums pūļu un reizēm šķiet, ka šī cīņa ir nebeidzama, jo atkārtojas katru gadu. Pat skaistā, reibinoši smaržojošā ziedkopa nespēj kompensēt miltrasas pēdas uz lapām. Lai ierobežotu slimības izplatību, rūpīgi izvēlas stādīšanas vietu. Flokšus stāda gan saulainās, atklātās, gan viegli noēnotās vietās. Noēnojums piemērots šķirnēm ar tumšiem un košiem ziediem, lai to krāsas saulē neizbalotu.

Ja flokši iestādīti ļoti saulainā vietā un vasarā ilgstoši nav lietus, tie bagātīgi jālaista. Cera sakņu sistēma atrodas tuvu augsnes virskārtai un sausuma periodā cieš no iežūšanas. Protams, saknēm kaitē arī pārāk mitra augsne, tāpēc dārzos, kur ir augsts gruntsūdens līmenis, dobi veido nedaudz paaugstinātu.

Pareizai vietas izvēlei ir liela nozīme arī ziemas periodā. Augus nevajadzētu stādīt pārlieku vējainā vietā, jo asie ziemas vēji drīz aizpūš sasnigušo sniegu. Ja sniega ir maz un sals mijas ar atkušņiem, ziemojošos flokšu cerus vēlams apraust ar sniegu – tas pasargā no krasām temperatūras maiņām un izsalšanas. Pavasarī kūstošie sniega ūdeņi laikus jāaizvada prom.

Nestādiet flokšus zem kokiem ar virsēju sakņu sistēmu, piemēram, zem bērziem, ievām, eglēm, veciem ceriņu krūmiem! Nomāktie augi izstīdzēs un ziedēšana būs nabadzīga. Ja flokšu dobi ierīko pie mājas, jāizvēlas austrumu, dienvidaustrumu, dienvidrietumu vai rietumu puse. Dienvidu pusē, saulgozī flokšiem būs par karstu un tie prasīs papildu kopšanu, savukārt ziemeļu pusē ziedēs ļoti pieticīgi, iespējams, neziedēs nemaz.

Augsne un mēslošana

Lai katru pavasari arvien vairāk sakuplotu un vasaras nogalē skaisti ziedētu, flokšiem nepieciešams daudz dažādu barības vielu. Vislabāk tie aug irdenā, barības vielām bagātā, pietiekami mitrā smilšmāla augsnē ar vāji skābu vai neitrālu (pH 5,5 – 7) reakciju. Augsni pirms stādīšanas sagatavo laikus: iestrādā labi sadalījušos zirgu vai liellopu kūtsmēslus, satrūdējušu lapu kompostu, koku pelnus un kompleksos minerālmēslus. Tā kā flokšiem ir dziļa un ļoti bārkstaina sakņu sistēma, vēlams, lai auglīgais augsnes slānis būtu vismaz 30 cm dziļumā. Nodrošinot augiem nepieciešamās barības vielas, tie atalgos pūles ar skaistu, kupli lapotu ceru un bagātīgu ziedēšanu. Smagai mālainai augsnei pievieno kūdru, rupju smilti, dolomītmiltus un vairākkārt sastrādā, lai tās struktūra kļūtu vieglāka un ūdenscaurlaidīgāka. Smilšainai augsnei, lai tā labāk saglabātu mitrumu, pievieno mālus vai smagāku dārza zemi.

Ja flokšus pareizi kopj – mēslo, laista, rušina, mulčē, – pat panīkušus cerus var pārvērst krāšņi ziedošos. Agri pavasarī, tūlīt pēc sniega nokušanas, kad parādījušies jaunie dzinumi, dod komplekso mēslojumu, vienlaikus ap ceriem nedaudz uzrušina augsni un mulčē. Maija beigās vai jūnija sākumā mēslo otrreiz – šajā reizē izmanto atšķaidītu vircu (proporcijā 1 : 10), kurai pievienoti koku pelni. Lai mēslojums nebūtu vienveidīgs, pievieno jebkuru komplekso mēslojumu (pusi ēdamkarotes uz 10 l ūdens). Trešajā mēslošanas reizē (jūlija otrajā pusē, pirms flokšu masveida ziedēšanas) lieto komplekso mēslojumu, pirms lietus vienkārši apberot apkārt ceram (50 – 60 g/m²) vai arī atšķaidot ar ūdeni (20 g/10 l ūdens). Tuvojoties rudenim, mēslo ar kālija un fosfora minerālmēsliem (10 g kālija sulfāta un 20 g superfosfāta uz 10 l ūdens).

Miltrasa un citas ligas

Visvairāk no vīrusu un sēņu izraisītām slimībām cieš flokšu lapas un ziedi. Audzētāji noteikti ir saskārušies ar flokšu miltrasu: sākumā tā parādās uz apakšējām lapām, vēlāk baltā apsarme izplatās arvien vairāk – augi izskatās kā ar miltiem apkaisīti. Slimības attīstību veicina sabiezināts stādījums, kā arī laika apstākļi (sausums un karstums), novājināti augi. Lai ierobežotu slimības izplatību, jūnija sākumā flokšu cerus apstrādā ar piemērotiem fungicīdiem (topāzu, Bordo maisījumu, šķidro trihodermīnu). Reģistrētos augu aizsardzības līdzekļus lieto, ievērojot ražotāju ieteiktās devas un termiņus. Ja lieto tautas metodes, tas jādara regulāri katru nedēļu. Slimības apkarošanai var izmantot arī sinepju pulveri vai kalcinēto sodu (kā vienu, tā otru izšķīdina ūdenī – 50 g uz 10 litriem). Viens no iespējamiem variantiem ir flokšu apsmidzināšana ar vircu – ārkārtīgi aromātisks, toties pret miltrasu iedarbīgs process! Inficētos stublājus rudenī nolauž pēc iespējas tuvāk augsnes virskārtai, savāc un sadedzina. Pēc lakstu aizvākšanas slimību profilaksei augsni apkārt flokšu ceram vēlams nomiglot ar Bordo maisījumu.

Postošākā slimība ir raibziedainība. Vislabāk to redz flokšu pilnziedā: inficētiem ceriem ziedu krāsa nav vienmērīga, bet gan dažādos toņos. To ierosina mozaīkas vīruss, ko pārnēsā tripši, putu cikādes, stublāju nematode, kurmji. No viena auga uz otru to pārnes arī dārza kopēji, strādājot ar dārza šķērēm, lāpstu, kapli. Augu aizsardzības līdzekļu pret šo vīrusslimību nav. Lai neinficētos arī pārējie augi, slimos cerus izrok un sadedzina kopā ar zemi, kas apņem saknes.

Ja flokši aug ūdensnecaurlaidīgā, skābā un pārlieku mitrā augsnē, atsevišķos ceros kāds no lakstiem novīst. Tā ir verticilārā vīte, ko ierosina patogēnā sēne Verticillium albo-atrum. Augsne obligāti jākaļķo. Savukārt apakšējo lapu nokalšana liecina par fizioloģiska rakstura traucējumiem. To veicina nevienmērīgs mitruma režīms un nepareiza mēslošana (devas un laiks). Augi jālaista un jāievēro pareiza agrotehnika.

Sezonas laikā pret kaitēkļiem flokšu cerus pāris reižu nomiglo ar kādu no insekticīdiem (piemēram, ar aktaru, deci vai fastaku).

Bīstams flokšu kaitēklis ir stublāju nematode. Inficētie augi atpaliek augumā, tiem attīstās kroplas diegveida lapas un sīki ziedi, laksti netipiski zarojas. Flokšu cers nīkuļo un vēlāk aiziet bojā. Stublāju nematode ziemo augsnē pie cera pamatnes un tā saknēs. Ja flokšu šķirne ir ļoti mīļa, tad agri pavasarī, līdzko jaunie dzinumi sasnieguši 4 – 5 cm garumu, no inficētā cera ņem spraudeņus, nomazgā tekošā ūdenī, sprauž vieglā, irdenā substrātā, pārklājot ar plēvi. Mātesaugu izrok un ar visu augsni sadedzina.

PADOMI

• Pēc noziedēšanas izlauziet ziedkopas ar sēklām! Tas palīdzēs uzturēt šķirnes tīrību, jo būs novērsta sēklu pašizsēja. Turklāt vēlāk rudenī uzziedēs arī flokšu pazarītes.

• Vairākus gadus vienā vietā augušiem flokšu ceriem atkailinās saknes, tādēļ rudenī tos vismaz 2 – 3 cm biezā kārtā nepieciešams apbērt ar auglīgu kompostu. Uzbērtā mulčas kārta ziemā pasargā no izsalšanas.

• Ja flokšus pavairo ar spraudeņiem, to dara pavasarī. Spraudeņus ņem ar diviem lapu pāriem, apakšējās lapas noņem, augšējās saīsina par trešdaļu no lapas plātnes. Sprauž dobē, vieglā, ūdenscaurlaidīgā substrātā. Lai pasargātu no spilgtās saules, pārsedz ar ēnojamo materiālu. Saulainās dienās vairākkārt rasina.

• Pavairošana ar ceru dalīšanu iespējama gan pavasarī, gan rudenī. Tomēr rudenī tas jādara pietiekami agri, lai augi paspētu iesakņoties un nostiprināties gaidāmajai ziemai.

FIZOSTĒGIJA

Virdžīnijas fizostēgija. Physostegia virginiana. Daudzgadīgs augs. Augstums ~80 cm. Lapojums zaļš. Ziedi balti. Zied jūlijā, augustā, septembrī. patiks augt saulainā vietā, pusēnā, vidēji mitrā, mitrā, vidēji bagātā augsnē.

P.S> No lietus krūmiņš izgāžas, būs nepieciešams pacelt, es lieku metāla apli, kuru var nopirkt dārza preču veikalos.

EHINĀCIJA

Ehinācija. . Ziemciete. Augstums ~90 cm. Platums ~40 cm. Lapojums zaļš. Ziedi lieli, rozā krāsā. Zied no jūlija līdz septembrim. Patiks saule, pusēna, vidēji mitra, vidēji bagāta augsne, bagāta augsne. Audzē dobēs, grieztiem ziediem, sausiem ziediem.

RUDBEKIJA

rāšņā rudbekija. Rudbeckia fulgida var sullivantii. Augstums ~70 cm. Lapojums tumši zaļš, matēti spīdīgs. Ziedi dzelteni ar tumšu vidu. Zied no jūlija līdz oktobrim. Patiks saule, pusēna, vidēji mitra, vidēji bagāta, bagāta augsne. Bagātīgi zied. Ziedus var izmantot floristikā

 DIENZIEDES

Dienziedes parasti sāk ziedēt jūnija beigās, jūlijā. To ziedēšanas kulminācija ir jūlija otrā puse un augusts. Ziedēšanas laiks atkarībā no šķirnes ir viens – divi mēneši, un tas mainās atkarībā no klimatiskajiem apstākļiem. Lai arī mēdz runāt par agrāk un vēlāk ziedošājām šķirnēm, dienziežu audzētāju pieredze rāda, ka vēl neviena no šķirnēm nav bijusi pirmā katru gadu – agrās ziedētājas gadu no gada mainās. Un lai arī par dienziežu ziedēšanas laiku uzskata vasaras otru pusi, labi kopjot, tās var ziedēt no maija beigām līdz pat oktobrim, kamēr vien to atļauj laika apstākļi. Tiklīdz gaisa temperatūra nokrītas zem 10° C, ziedēšana apstājas.

Dienziedes nav kaprīzas puķes. Tās neprasa nedz īpašu audzēšanas vietu, nedz speciālu aprūpi. Dienziedes aug jebkurā augsnē, izņemot slapjas, aplūstošas vietas. Stipri mālainu vai stipri smilšainu augsni ielabo ar kompostu vai labi sadalījušos organisko mēslojumu. Vēlamais augsnes pH ir ap 6,5.  Tomēr, lai puķes labi augtu un priecētu ar krāšņu ziedēšanu, jāievēro trīs pamatprincipi:

Lai dienziedes labi ziedētu, tās jāstāda saulainā vietā. Ēnainā vietā dienziedes neziedēs vai ziedēs maz, daļēji noēnotā ziedēs mazāk kā saulainā.

Tās nedrīkst iestādīt par dziļu. Sakņu kakliņam jāatrodas augsnē 3 – 5 cm dziļumā. Parāk dziļi iestādītas dienziedes negrib ziedēt, pārāk sekli iestādītām slikti veidojas sakņu sistēma.

Dienziedes nav rozes, tās nestāda kūtsmēslos. Tās mēslojamas vienreiz sezonā – pavasarī, kas atsākas jauno lapu augšana. Pārmēslotām dienziedēm labi aug lapas, bet tās ir slinkas ziedētājas. Otra papildmēslošana būtu nepieciešama tikai ilgus gadus vienā vietā augušiem dienziežu ceriem īsi pirms ziedēšanas.

Dienziedēm nav būtisku slimību un kaitēkļu, kas varētu novest pie stādījumu masveida bojāejas. No kaitēkļiem agri ziedošās šķirnes var bojāt pumpuru mušiņas. Tās ierobežo nolasot un iznīcinot bojātos pumpurus. Tie būs uzpūtušies apaļi un neziedēs. Dažkārt dienziedes bojā tīklērces un tripši. Tos apkaro ar insekticīdiem, bet tikai tad, ja kaitēkļi savairojušies masveidā, kas notiek reti. Kā visiem augiem, arī dienziedēm kaitējumu var nodarīt gliemeži, pūcīšu kāpuri, maijvaboļu kāpuri, zemesvēži. No slimībām slapjā, ūdensnecaurlaidīgā augsnē augošās dienziedes var skart sakņu kakliņu puve. Bojātais augs jāizrok, bojājumi jāizgriež, augs jāpstrādā ar fungicīdu un jāpārstādā citā – tam atbilstošā vietā. Nepareizs augsnes pH, barības vielu nesabalansētība, pārāk liela barības vielu koncentrācija augsnē u.c. faktori var izraisīt neparizitārās slimības – starpdzīslu lapu hlorozi un lapu hlorozi, bet straujas augsnes mitruma svārstības var izraisīt ziedkātu bojājumus. Dienziedes var skart arī sēņu izraisītas slimības – lapu svītarinība un dienziežu rūsa, taču Latvijas klimatiskajos apstākļos tās sastopamas reti.

By may self ( dzeltena)
Bonanza (dzeltena ar brūnu visu)
Maģija ( tumši sarkana ar dzeltenu vidu )

VĪGRIEZES

Sarkanā vīgrieze Venusta

Sarkanā vīgrieze. Filipendula rubra.  Daudzgadīgs augs. Augstums ~150 cm. Lapojums zaļš. Ziedi sārti rozā krāsā. Zied Jūlijā, augustā. patiks augt saulainā vietā, pusēnā, vidēji mitrā, mitrā, vidēji bagātā augsnē.

Baltā ir pildīta, nav tik lielas ziedkopas kā rozā, bet stingri kāti un labi izskatās uz zaļa fona.

PULKSTENĪTE

Šī pulkstenīte pirkta DEPO, ziemo un aug labi, bet nevairojas un līdz ar to nedalās.

Dižā pulkstenīte. Campanula persicifolia. Daudzgadīgs augs. Augstums ~50 cm. Ziedi lieli, zvanveida, baltā krāsā. Zied maijā, jūnijā, jūlijā, augustā. Patiks augt saulainā vietā. Audzē podos, dobēs, grieztiem ziediem.

VĒJMIETIŅŠ (ROZĀ)

Vējmietiņš. Lythrum. Daudzgadīgs dekoratīvs ārstniecības augs. Augstums 70 - 120 cm. Zied no jūlija līdz septembrim. Mitrumprasīgs, tādēļ audzējams krastmalu stādījumos vai citās pamitrās vietās. Sēj pavasarī atklātā laukā. Uzziedēs nākošajā gadā. Vēlākos gados augu var pavairot ar ceru dalīšanu.

(baltā pulkstenīte zied jūnijā un veido labu fonu rozā vējmietiņam.)

LIGULĀRIJA 

Mitrumprasīgas ir ligulārijas un īrisi, kas labprāt aug mitrās vietās – dīķmalās, pie baseiniem, upju un ezeru krastos. Ligulārijas vislabāk jūtas vieglā ēnā zem lieliem kokiem, lai spētu izturēt pēcpusdienas tveici. Šīs lielā auguma ziemcietes ziedēšanas laikā sasniedz pat divu metru augstumu. Stāda grupās un vietās, kur jāaizpilda lieli laukumi.

Augsnei jābūt pietiekami auglīgai, bagātai ar organiskajām vielām. Dārzkopji iecienījuši zobaino, Prževaļska un Sahalīnas ligulāriju, bet tikpat iespaidīgas ir mazāk pazīstamās ligulāriju sugas.

Plaukstveida lapu ligulārija – asteru dzimtas lakstaugs. Labos augšanas apstākļos aug spēcīgi. Ceram apakšējās lapas ir lielas, šķeltas dziļi starainās daivās. Ziedi – lieli, ar dzelteniem mēlziediem un spilgti oranžiem stobrziediem, sakārtoti stāvās, skrajās skarās. Hibrīds iegūts, krustojot divas ligulāŗiju sugas.

Spožā ligulārija – divus metrus augsts asteru dzimtas lakstaugs ar ribainiem stublājiem un garos kātos izvietotām lapām. Nierveida lapām gals ir noapaļots, to virspuse ir spoži zaļa bez matiņiem, apakšpuse – gaišāka. Zied bagātīgi, dzeltenie ziedi sakārtoti garā, skrajā vārpa.

Liellapu ligulārija – spēcīgs asteru dzimtas lakstaugs. Ļoti atšķirīga no citām ligulārijām. Ceram apakšējās lapas ir 30–45 cm garas, elipsveida, garos kātos, zilganzaļas. Ziedkopa – vārpskara. Ziedu kurvīšiem mēlziedi ir dzelteni. Iespaidīgs, 1,5 m garš ziednesis.

ASTILBES

ZELTENE

KAĶUMĒTRA

Īstā kaķumētra. Nepeta cataria. Daudzgadīgs augs. Augstums ~70 cm. Zied no jūnija līdz septembrim, pie agras sējas jau pirmajā gadā pēc sējas. Nektāraugs.

MARGRIETIŅA

DELFĪNIJAS

DĀRZA RASPODIŅŠ (RASASKRĒSLIŅŠ)

Mīkstais rasaskrēsliņš. Alchemilla mollis. Ziemcietīgs augs. Augstums ~40 cm. Ziedi dzelteni. Zied maijā, jūnijā, jūlijā. Lapojums sudrabzaļš. patiks augt saulainā vietā, daļējā pusēnā. Audzē dobēs, podos, grieztiem ziediem.

MONBRĒCIJAS