pirmdiena, 2018. gada 26. novembris

Klusā laika dienasgrāmata_tiem, kam nepatīk kompostkaudzes























Nezinu kā Jūs, bet es zābakos un biezajā halātā sniegu tīrīju jau 5.30. Var teikt, ka beidzot iestājusies ziema. Ceturtdien sola - 12 un es noteikti varu apgalvot, ka pie manis tiešī tāda temperatūra būs. Kā jau minēju šogad ieziemošanai piegāju ar lielu rūpību, gan rožu dēļ, gan pie iepakojuma tika konika un parūkkoks.



 Protams piemājas rožu dobei egļu zari pietrūka, bet zinot, cik mums mainīgs laiks es ceru, ka vēl paspēšu visu sasegt.  Bet tagad nedaudz par citu.


Šoreiz padalīšos kādā mazā viltībā, kuru jau vairākus gadus atpakaļ izlasīju vienā dārza žurnālā. 



Dārzniece no Burtnieku puses pastāstīja kā var gatavot treknu dobi pavasarim.  Šajā dobē pavasarī izaug redīsi, ziemas sīpoli, salāti, vienalga, kas, noražo pavasarī, pēc tam šo dobi sāku gatavot ziemai, 

Te nonāk visas nezāles, atgriezumi, pārtikas atkritumi u.c. Uz rudeni dobe ir diezgan augsta, tad es ņemu sauju slāpekli un nokaisu dobi, nu tā, kā mēs apkaisam tomātu maizīti un uz ziemu pārklāju ar melno plēvi, kuru izmanto zemeņu dobes izklāšanai. Malas nostiprinu ar dēlīšiem un aizmirstu par dobi līdz pavasarim.  Es pieļauju, ka slāpekļa vietā te der arī konpostēšanas līdzeklis, bet pavisam godīgi, es to neesmu izmēģinājusi. 

Pavasarī šo dobi atklājot varēs redzēt sausus lakstus un augstu zemes dobi. Sausos lakstus sadedzinu, bet dobē aug gurķi. Vismaz tā bija šogad.

Kāds labums?

  • Man ir puķu dārs , vieta, kur aug dārzeņi un garšaugi ir ļoti maza, tapēc es šādā veidā atļauju daļai zemes atpūsties un uzņemt barības vielas.
  • Man nav iespējas nomainīt zemi, tapēc dabīgi veicu tās atjaunošanu
  • Netaisu atsevišķu kompostkaudzi, komposts veidojas uzreiz uz dobes līdz ar ko man nav jāpārrok nebeidzamās kaudzes, kas man nepatīk.
  • Visi pārtikas atkritumi nonāk dobē, man dārzā nav nekā, kam neatrodu pielietojumu, nopļautā zāle tiek gurķu, tomātu, kabaču un zemeņu dobēm, tās pat pietrūkst.
  • Iepriekšējā gada lapas es ieroku gurķu dobē un gatavoju silto dobi.
Protams man ir divas vietas puķu dārzā, aiz lielajām puķēm, kur sezonas laikā nonāk nezāles, bet tās ir nelielas un pavasarī es to visu uzrakšu un izmantošu atkal citas vietas, kur nedaudz uzlabot zemi, bet tās nav lielas kaudzes, to daudzums ir tik liels, lai pavasarī šajā vietā nekas vairs nebūtu un tas, kas palicis būtu viegli iestrādājams zemē.





svētdiena, 2018. gada 25. novembris

klusā laika dienasgrāmata_pēdējās peonijas un ne tikai






Ticēsiet vai nē, bet vakar man nebija ne tikai vēlēšanās kaut ko rakstīt, man negribējās uz dārza pusi pat paskatīties.

Sāksim ar to, ka paskatoties laika prognozi bija skaidrs, ka šodien beigsies visi stādīšanas darbi. Zeme balta, ceturtdien - 12 . Ir divi darbi, kas man ļoti nepatīk- zāles pļaušana un ieziemošana.

Atradu daudz un dažādus darbus, lai nevajadzētu sākt ieziemošanas darbus. Kad pēdējā peonija bija dobē, bija sagatavots vēl viens puķupods ar mazajām atlūzām ( vēlreiz pārliecinājos, ka jaunstādus ar Omnivu nesūtīšu). viss bija pierakts devos pēc egļu zariem.



Šogad visam piegāju ar daudz lielāku rūpību, jo dārzā ir tādas rozes, kas man ļoti patīk. Atlapoju un apgriezu mazos zariņus un tikai tad saliku skujas, jā pirms tam  katrai rozītei bija izveidota zemes mājiņa.

Domājat pabeidzu!
Ka tik ne tā, tūlīt pabeigšu rakstīt un atkal pie darbiem. 


Tā kā ziema ir iestājusies un par to vairs strīdu nav, varu pievērsties saviem istabas augiem . Šodien es pastāstīšu ļoti interesantu stāstu un parādīšu vienu recepti augu spēka dzērienam.

Mums Inčukalnā ir ļoti īpaša puķu dārza īpašniece un daudzas vērtīgas lietas es esmu pārņēmusi no viņas . Kad pavasarī apciemoju viņas dārzu, Līga parādīja savu dārza dīķi un smejoties piebilda, ka ūdeni no dīķa dzerot kaimiņu kaķi un viņiem kažoks ir mīksts un pūkains. Es noklausījos, bet tā īsti tam nenoticēju, bet laistāmā ūdens uzlabošanas veids man iepatikās.

Par pamatu ņemams mikrobioloģiskais mēslojums BAIKĀLS




http://www.ntz.lv/dazadi/baikal-em1-3-jauns-paligs-darzkopim/














Sīkāk izlasīsiet pievienotā rakstā, bet es pastāsīšu, ko daru tālāk. Man nepatīk zaļmēslojums, jo viņš smird, tapēc es meklēju alternatīvas un te būs viena. Kā Jums liekas, vai nav jauki, ja mēslojums smaržo pēc karamelēm?

Es šo līdzekli gatavoju lielā pārtikas spainī ar vāku. Izmantoju pašu mazāko Baikāla pudelīti , rīsus un iesala ekstraktu.







0.5. kg rīsu novāru bez sāls un rīsu ūdeni noleju spainī,, pievienoju pusi no 0,5 l.  burciņas iesala ekstraktu. Ar roku iemaisu, lai ekstrakts izkūst , pievienoju ūdeni, lai spainis ir pilns un pieleju Baikālu, to samaisu un aiztaisu spaini uz divām nedēlām.



 Pirmajā reizē nenocietos un jau pēc nedēļas pārbaudīju, kas tad ir sanācis. Šķidrums patīkami smaržoja, es pirmo krūzīti ielēju baseinā, kur aug  ūdensrozes, pēc tam vēl pāris krūzītes un ūdeni samaisīju. Man no šī baseiniņa dzer mani kaķi, gribēju redzēt vai tiešām spalva būs gludāka un jāatzīst, ka Mīce, kas vienmēr staigā savēlusies ieguva mīkstu biezu kažoku, kas nebija savēlies.

Tā kā ziemā augus mēslot nav ieteicams, izmantošu šo mēslojumu, kuru pievienošu laistāmam ūdenim. Uz lielo leikannu leju 250.gr. mēslojuma.










ceturtdiena, 2018. gada 15. novembris

Klusā laika dienasgrāmata_peoniju inventerizācija


17.11.2018

Rīts sācies ar miglu, no gaisa krīt kaut kas nesaprotams, bet dārzā vel jo projām var atrast kādu ziedu.



Šodien nedaudz par peonijām. Nezinu kā jūs, bet es konstatēju, ka ar steigu veicama stādu inventerizācija. Neticēsiet, kad ņēmu zīmēt to atrašanās vietu, vienu nevarēju atrast un neesu pārliecināta, ka vienas šķirnes peonijas atrašanās vietu nesajaucu.


Tagad vismaz ir skaidrs, kur kas atrodas un kur vēl ir vieta kādam īpašam stādam. Pēc pasūtījuma tukšajās kastēs atradu mazus peoniju krikumiņus un arī tie ir atraduši savu vietu. Lai nesajauktu, kas ir kas, katrai klāt ir nosaukums. Šīs tafelītes man nepatika, uzrakstu veikt bija grūti, bet plus ir tas, ka nost nenāk.

Pašus podus ierakšu siltumnīcā zemē, tāpat ka nokarenās zemenes, bet šodien gan ne, goda vārds laiks ir riebīgs.



P.S. Izmēģginājumi turpinās, granātābola sēklas ir ietītas mitrā salvetē un ieliktas maisiņā, sildās uz radiātora. Rezultātu noteikti atrādīšu, bet dzintarskābes ūdens ir uzliets  ANTŪRIJAI, kas pēc pārstādīšanas izskatījās ļoti bēdīgi. Tad jau redzēsim vai brīnumlīdzeklis darbojas......



15.11.2018

Vakar mani sagaidīja jauks pārsteigums. Pastā  saņēmu ļoti gaidītas paciņas.




Izlēmu izmēģināt pasūtīt, šoreiz gan tikai ziedu sēklas no Ukrainas diviem saitiem. 



Pasūtījumu veikt ļoti vienkārši, cenas ļoti patīkamas, saņēmu nedēļas laikā. Un vēl, šoreiz akcentu liku uz daudzgadīgiem augiem, bija arī iespēja iegūt dažus retumus, bet par to citreiz, lai saglabājas intriga.



Īpaši patīkams bija sūtījums no OGOROD. UA. 




Paciņas virspusē bija uzraksts dāvana un kuram gan nav patīkami saņemt dāvanas. Vēl lielāks prieks bija brīdī, kad ieraudzīju, kas tā par dāvanu. Klāt bija pievienota paciņa ar Petūniju sēklām un paciņa ar DZINTARSKĀBI. Šo brīnumlīdzekli gribēju izmēģināt jau sen, bet tad pameklēju Latvijā neatradu un tā tas arī palika. Tagad ir iespēja padarboties, pačukstēšu, jau nenoturējos, bet par to nākošājā rakstā.

Kas man patika.

  • Protams dāvana
  • Vēl es saņēmu ļoti labu brošūru  SPRAVOČŅIK SADOVODA, tur ir aprakstītas augu sēklas, cik tās ir 1. gramā, cik ilgi saglabā dīktspēju. 
  • Visas paciņas bija saliktas kompaktā sūtījumā, paciņā
  • Sēkliņas, kas bija uz svaru, mazos iepakojumos bija iesaiņotas atsevi;s;ki, katrai klāt apraksts. Pasūtīju granāta sēklas un tām bija uzrakstīts no kura gada ražās, cik ilgi saglabā dīktspēju u.t.t.
  • Un protams cenas, paciņa sēklas vidēji maksā 0.20 eur, ir lētākas un dārgākas arī protams




Kas nebija.

  • Uz mazajām paciņām nebija auga zīmējuma
Kāda ir dīgsspēja pateikšu pēc pirmā eksperimenta ar granātābola sēķliņām, kas jau mērcējās Dzintarskābes ūdenī un šovakar dosies uz puķupodiņu.


Paciņa no NIKITOVKAS 

bija maziņa, atnāca kā ierakstīta vēstule. Katra sēkliņa iesaiņota mazās paciņās ar aprakstu un fotogrāfiju.





Visi mani ieguvumi salikti lielākajā konvertā pavasari gaidīs ledusskapja augļu nodalījumā. Pirmās sēkliņas jāsāk sēt februārī.



























Ir pienācis novembris un dārza darbiem varētu pielikt punktu, bet kur nu. Vēl kādu peoniju jāiestāda, vai netīši kāds sīpols uzrodās. Bet lai nu kā pirksti jau mierā nostāvēt nevar. Uz šo brīdi sagatavoju podus ar zemi Lilijām, kuru sīpolus gaidu pienākam februārī un martā.

Mans šī gada atklājums ir ONAVA.lv. Nekad nebiju domājusi, ka mani tā aizraus koppasūtījumu un jā tur ir patiesi daudz augu, kurus es vēlos redzēt savā dārzā un izrādās ne tikai es. Mums ir izveidojies draudzīgs trako dārzkopju pulciņš, kurus apvieno viens mērķis - ZIEDI DĀRZĀ.

Iesaku, katram vismaz vienreiz pamēģināt veikt koppasūtījumu, tas ir interesants pasākums. Sākot no komplektēšanas un pēctam ar loģistiku, stādus izdalot, bet visu atsver prieks par domu, ka pavasarī iestādītais augs uzziedēs, VARBŪT.

Tūlīt sāksies sals un atliks vairāk laika dažādiem sīkumiem un eksperimentiem. Padalīšos savos atklājumos un izmēģinājumos.

P.S. un vēl apsolu, ka tagad biežāk rakstīšu.

Kāpēc HOSTAS

Sākšu savu stāstu ar to, ka tāpat kā daudziem ar vārdu hostas man asociējās gliemežu apgrauztie sabiedriskie apstādījumi. Pirmā brīnumainā s...