Ziedu Māja: Manas siltumnīcas stāsts - siltais grāvis un labai...

Ziedu Māja: Manas siltumnīcas stāsts - siltais grāvis un labai...: Kad siltumnīcā darbi pabeigti, varu padalīties ar savu pieredzi. Sākšu ar to, ka man nav iespēja mainīt zemi un kūtsmēslus es neizm...

Manas siltumnīcas stāsts - siltais grāvis un labais palīgs BIOEFEKTS

Kad siltumnīcā darbi pabeigti, varu padalīties ar savu pieredzi.

Sākšu ar to, ka man nav iespēja mainīt zemi un kūtsmēslus es neizmantoju, jo pēdējais kaimiņu mēģinājums beidzās ar zemesvēžu uzbrukumu. Tad nu tā.

 Pavasaris sākas ar zaļumu sēšanu. Es jau ļoti sen pavasara sēšanai izmantoju "Sliņķu" metodi- 

Maisiņa ieberu spinātu, diļļu, salātu un redīsu sēklas, visas sajaucu un tad sēju sastrādātā zemē ar metodi, ko agrāk izmantoja mūsu senči sējot graudus, izsvaidu sēklas pa visu dobi, tad tās nedaudz aprušinu.

 Kas notiek tālāk!

Pirmie uznāk spināti, kad tie ir ēdami, sāk dīkt salāti un zemē uz leju aug redīsi, kas nav jāretina un kam netraucē kaimiņi. Kad spināti apēsti, vai apnikuši, var ēst salātu, dilles dīkst pašas pēdējās.

Tā paiet pavasaris. Pie šāda sējuma nezāles aug pavisam maz. Tā pienāk laiks, kad jāsāk stādīt tomāti. Nevienu zaļumu es no siltumnīcas neiznesu. Starp tomātu rindām veidoju grāvi 0.3- 0.5 m dziļu. Vienu gadu vertikāli otru horizontāli.

 Šo grāvi es piepildu ar visu, kas man ir pa rokai- šogad man bija lapu koku lapas, siltumnīcas zaļumi, pēc katras kārtas es beru kādu no BIOEFEKTA produktiem - trihodermīnu vai bio kompostējāju, vidiņā izberu granulētos putnu mēslus. Visu to sablietēju un tieši caur šo bedri turpmāk veikšu pamatlaistīšanu. Bedres papildināšanu turpinu visu vararu ar nopļauto zāli.

Tagad esam tikuši līdz tomātu stādīšanai

Katru bedrīti, kurā stādīšu tomātus ielaboju ar Biomiksu un kādu no mēslojumiem ( granulētie putnu mēsli, slieku mēsli u.c. ), protams saleju ar ūdeni un stādu savus tomātiņus.  Tomāti izvietojas pa grāvja malu. Uz tomāta saknēm es leju tikai ūdeni ar mēslojumu, visa pārējā liešana notiek ar šļūteni pa taisno bedrē. Pēc tomātu iestādīšanas es tos apberu ar sauso BACILONU profilaksei.

Kapēc Tā 

Es tāpat kā visi mēs strādāju un vakarā pēc darba man nav ne laika ne spēka skraidīt ar leikannu, man ir visparastākā pilienlaistīšanas sistēma, bet ar to karstās dienās ir pa maz. Bedrē no tās satura bagātības un zāles veidojas silts filtrs caur kuru ūdens tomātam nonāk silts tapēc man nav nepieciešams speciāli turēt mucas ar siltu ūdeni. 

Rudenī visu šo kārtojumu pārrakšu un ļaušu zemei atpūsties. Vēl man patīk, ka es droši varu kāpt starp tomātiem un man kāja līdz potītei nebūs zemē, attiecīgi arī ravēt ir patīkamāk.

Ziedu Māja: Katram savs dārzs, vienam rūķīši otram tūjas

Ziedu Māja: Katram savs dārzs, vienam rūķīši otram tūjas: Vakar publiskajā vidē parādījās skaļa diskusija par to, kas ir labi dārzā, kas slikti, kādus papildus dizaina elementus mēs izmantojam, ...

Katram savs dārzs, vienam rūķīši otram tūjas

Vakar publiskajā vidē parādījās skaļa diskusija par to, kas ir labi dārzā, kas slikti, kādus papildus dizaina elementus mēs izmantojam, ko drīkst un ko nedrīkst. Sākšu ar to, ka nav neglītu dārzu, ir dārzi, kurus mēs varam pieņemt un tas kas mums nav pieņemams. Neatkarīgi no tā, katrs dārzs ir unikāls, jo saimnieks tajā ir ielicis savu sirdi un dvēseli.

Vienam patīk rūķīši, otram apmales ir no riepām, manā dārzā vēsturiski pie sētas pamatiem, lai izvairītos no kaimiņu nezālēm ir ierakti šīferi. Jā ir, tie ir bīstamie atkritumi un kas? Tie ir ierakti dziļi un es palēnām no tiek atsvabinos, bet pagaidām tie patiesi palīdz man kaut nedaudz apturēt svētdienas dārznieku nezāļu invāziju.

Kāda gudra kundze pastaigā pa viņas dārzu man teica, ka dārzam ir jābūt ar dvēseli un tajā ir jājūtās droši. Es ilgi nevarēju saprast, ko nozīmē, - jājūtās droši. Kad sāku iekārtot dārzu, es dzīvoju attālu no kaimiņiem, kas dzīvo ciematā pastāvīgi, man visu laiku bija satraukuma sajūta, jo likās, ka kāds var atnākt, ko es darīšu, vai paspēšu aizskriet līdz mājai. Tagad es eju dārzā un zinu, ka tikko sākšu savus ikdienas darbus visi satraukumi pazudīs. Es pieļauju, ka par šo īpašo drošibas sajūtu runāja šī kundze.

Veidojot dārzus mēs esam pastāvīgos meklējumos, katru gadu kaut kas mainās. Mans ieteikums ir noteikti izmantot iespēju paceļot pa Latvijas dārziem, noteikti ir vērts, lai saprastu, kas tad ir tavs dārzs, ko tu gribi redzēt savā dārzā. Izmantojiet piedāvātās iespējas gan iespēju paciemoties pie Daces Lukševicas, gan doties kopējos piedzīvojumos ar "Dārza Elpu", brauciet ciemos pie saviem puķu draugiem, tā ir neatsverama pieredze.

Es ar lielu prieku eju ciemos pie saviem draugiem, un ticiet man lielākā daļa no viņiem nav ainavu dizaineri, tie ir parasti puķu entuziasti, kas savu dārzu veido pēc izjūtām un tas ir labi, jo šāds dārzs ir patiesi īpašs un es eju ar domu, neviss, kas man nepatīk, bet ar domu, ko es redzēšu jaunu un ko varu izmantot kā ideju savā dārzā.