Ar dārzu, ir kā ar Rīgu, tas nekad nebūs gatava. Arī dārzs nekad nebūs gatavs, jo katru gadu gribās kautko mainīt. 

Manam dārzam ir nedaudz vairāk kā desmit gadi. Sākumā tur bija tikai nezāles, ābeles un vēl dažas puķes. No saimnieces mantojumā bija palikusi skaista balta peonija, no kuras arī sākās dobju veidošana.
Pirmos gadus gribējās visu, puķes kokus, krūmu ,burkānus un tomātus. Ar laiku kļuva skaidrs, ka viss nesanāk.

Dārza darbi tikai virspusēji izskatās kā vienkārša zemes rušināšana. Ilgu laiku daudz darbus veicu pē izjūtām, tad atbildes uz jautājumiem meklēju internetā, tagad mācos kursos, kurus esmu meklējusi ilgus laikus un beidzot atradusi.

Tuvojās pavasaris un es kā katru gadu nevaru sagaidīt brīdi, kad uzplauks
sniegpulkstenīši un varēšu ķerties pie lielām dārza pārmaiņām. Tas arī ir iemesls, kapēc uzsāku rakstīt šo blogu. Kādu brīdi atpakaļ vedu bloga lapu ( darznieksiesacejs), tā uz šo brīdi vairs nav pieejama, bet pamazām centīšos visu informāciju, kas bija šājā lapā pārcelt uz šo, jauno.

Kas būs lasāms šajā lapā?

Rādīšu un stāstīšu par dazādiem ziediem, kas aug manā dārzā.

Dalīšos ar savu pieredzi un pievienošu atsauces uz citu viedokli, kas varētu būt noderīgs .

Veikšu dažādus eksperimentus, atrādīšu rezultātus.

Nu ko, ar to arī sākam!