Kad sniegs notīrīts un dārzs apskatīts varu padalīties ar saviem novērojumiem.
Šodien ir 5. janvāris un attēlā redzamais Abutilons ( istabas kļava) ir pilna ziediem. Citiem varbūt liksies, ka tas nav nekas īpašs, bet tā nemaz nav. Janvāris ir mēnesis, kad istabas augiem ir pavisam grūti, jo vēl diena ir īsa , barības vielas beigušās un tie parasti stīdzē. Arī istabas kļava parasti stīdzē un nezied. Šis gads ir izņēmums. Gribot, negribot jāsāk ticēt, ka Baikāla raudzētais mēslojums ir devis savu.
Tāpat bagātīgi zied arī ziemassvētku kaktuss, kas parasti tik krāšņs nav.
Man ļoti patīk Ripsālis, bet pie manis tas nekad nav ziedējis, aug labi, bet nezied un te, mazi jauki ziediņi.
Tikko pavadījām svētkus un katrs saņēmām jaukas dāvanas. Arī es gaidīju kādu ļoti īpašu dāvanu, bet kad draugu sūtījums no Ukrainas nebija pienācis pēc mēneša, nolēmu, ka cerību vairs nav. Bet, lai viss būtu skaidrs, sākšu no sākuma.
Rudenī iepazinos ar ļoti jauku ģimeni no Ukrainas un mēs iesākām sarunu par dārzu un es ieminējos, ka vēlētos kādu spraudenīti no vīģēm, kas aug Ukrainā. Man aug Vīģes kociņš, kuru atvedu no Turcijas, bet augļus tas vēl nav devis. Tas protams arī bija īpašs piedzīvojums, jo saknītes mazu gabaliņu vedu no pašām Kaļķu gravām.
Tad nu tā, decembra sākumā saņēmu ziņu, ka man ir izsūtīta paciņa, kurā būs arī spraudenīši. Janvāra pirmajās dienās saņēmu paziņojumu, ka paciņa pienākusi. Atverot ilgi gaidīto sūtījumu, kas pienācā pēc mēneša, mani gaidīja pārsteigums, visi trīs spraudenīši bija dzīvi un ar skaistiem zaļiem pumpuriem.
Tagad tie ielikti glāzītē gaidīs saknītes, pieminēšu, ka kamēr tie mēroja garo ceļu uz kātiņiem jau bija izveidojies aplikums, kas liecina, ka saknītes būs pavisam drīz.
LŪK ARĪ ES SAŅĒMU SAVU ZIEMASSVĒTKU BRĪNUMU.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru