Kāpēc HOSTAS

Sākšu savu stāstu ar to, ka tāpat kā daudziem ar vārdu hostas man asociējās gliemežu apgrauztie sabiedriskie apstādījumi. Pirmā brīnumainā satikšanās ar šo augu man bija iepazīstot Līvijas Priedes kolekciju. Krāsu un formu dažādība bija tik liela!

                                    Sum and substance (jaunstāds no ONAVAS trīs gadi)

Ja kādam liekās, ka hosta ir tikai lapas, tad jūs pārsteigšu – tā nav . Ir hostas, kam ir ļoti skaisti ziedi, to krāsa var būt balta, violeta, pat rozā un dzeltena. Ir lielāki un mazāki ziedi, pildīti un stingras formas zvaniņi kā no vaska. Un jā ir arī smaržīgo ziedu hostas. Arī lapu formas var būt gan parastas, gan kruzuļainas, kā mazas karotītes un smailkas garas gan uz augšu, gan veidojot lapu strūklaku.

Lielums

Paša sākumā EMPRESS WU,  likās, ka ir pati lielākā hosta, patiesi lielu eksemplāru var redzēt pie Rukšāniem “ Jaunrūjās”, tagad lielo hostu klāsts ar katru gadu pieaug, vai to vajag daudz, domāju ka nē, bet kā īpašs akcents dārzā noteikti derēs. Un vēl protams ir jāatceras, ka lielās hostas savu skaistumu Jums atrādīs tikai pēc gadiem, iespējams jāgaida būs visi desmit gadi.

Tālākās kategorijas lielas, vidējas, mazas arī Latvijā ir pārstāvētas ļoti plaši. 

Klasiku un labus hostu aprakstus var paskatīties pie HOSTU DĀRZA - https://sites.google.com/site/hostudarzs/home/hosta-katalogs     īpašnieka. Tur Jūs atradīsiet klasisko hostu aprakstus ar foto. Īpašnieks ir ļoti jauks kungs, kas neatteiks uz pavasari atsūtīt savu hostu piedāvājumu un izcenojumus. 

Vēršu Jūsu uzmanību tam, ka ne vienmēr skaista hosta maksā dārgi, kā piemērs viena no manām mīļākām hostām  'GUACAMOLE'. Kad esi sapratis ko vēlies, iesaku apskatīties piedāvājumu Latvijā.  (Latroze, Siguldas dārznieks, Blīdenes, Baltezera, Baižu, Bērziņu audzētavu piedāvājumu. Ļoti interesants ir LVM Kalsnavas aboretuma piedāvājums, bet ja meklē ko īpašāku tad iesaku ieskatīties Rukšānu katalogā un Ārijas Jankovskas mājas lapā https://www.stadijums.lv/lv/

Ja neesi pārliecināts, ka atpazīsi savu hostu pavasarī brauc pēc tās vasaras sākumā, kad lapas atrādīs savu skaistumu un varēs redzēt visas šķirnes īpatnības.

Krāsas

Hosta nav tikai zaļa, tā ir balta, dzeltena zila, oranža un raiba un te salikums var būt daž ne dažāds. Iesaku ieskatīties https://www.eurohosta.com/ ,tur viegli atrast to hostu, kas jums ir iekritusi sirsniņā un redzēt kā tā izskatīsies ne tikai pavasarī, bet arī vasarā, rudenī. 

Pielietojums

Jautāsiet, kur gan tās hostas var likt -  pavisam mazās labi der apmalītēm, vidējās un lielās  var stādīt gan kompozīcijā, gan atsevišķi kā solitēraugu. Es savā dārzā hostām dodu vietu zem un starp krūmiem un kokiem. Tas atvieglo cīņu ar nezālēm un veido jauku kompozīciju vietās, kur bieži citi augi neaug.

Peles un citi krikumi

Mazās hostas pelītes ir īpašas ar mazām cietām lapiņām, bet ne pa velti tās sauc par pelītēm, tās ir ļoti mazas un savā kolekcijā tām ir jāatvēl īpaša vieta, savādāk nevarēsiet izbaudīt to skaistumu. Kā labs variants ir hostu audzēšana podos.

Vai hosta ziemo podos?

Ziemo gan un pie tam dārzā bez piesegšanas , ir tikai viena viltība, podu ir jāapgāž uz sāniem, jo tā ātrāk iznīks, ja būs pārāk slapjš nekā auksts.

                                                                    Bridal Falls vēlu rudenī

Manas mīļākās hostas - Bridal falls; Guakamole; Striptease; Whirlwild; Abiqua Drinking Gourd; Golden Meadow; Whee; (katru gadu gan šis sarakstiņš nedaudz mainās).

Pirmais pavasara mēslojums

 Kā jau solīju, šodien uzsāksim tēmu par pavasara mēslošanu. Tāpat kā daudzi no Jums, arī es kluso ziemas laiku izmantoju, lai centīgi mācītos un no lūk arī es esmu apguvusi dārzkopības pamatus un pievienojusi savai mācību mapei beigšanas sertifikātu. 

Īsais kopsavilkums – mācīties var visu laiku un katrs pasniedzējs pastāsta ko jaunu , nedzirdētu un patiesi noderīgu, tāpēc iesaku Jums apmeklēt kursus un smelties zināšanas. Par mēslošanu runājot, esmu sapratusi, ka nav un nebūs vienota plāna, kas būs derīgs tieši Jūsu dārzam, viss ir jāmēģina un jāpielāgo Jūsu prasībām. 

Pirmais, ko savam dārzam dodam ir SLĀPEKLIS. Manā dārzā ir smilšaina augsne un līdz ar to mēslojums daudz ātrāk izskalojās no zemes, tā iemesla dēļ es izmantošu ilgas iedarbības Slāpekli NOVATEC.

Sastāvs

NOVATEC CLASSIC 12 - 8 - 16 ir NPK  granulēti minerālmēsli, kas papildus satur arī magniju, sēru, boru, dzelzi, cinku un nitrifikācijas inhibitoru (DMPP).

Pirmkārt

NovaTec classic   (NPK)12-8-16 formula veidota tā, ka to var lietot gandrīz visām dārzā esošajām kultūrām, gan dārzeņiem, gan augļukokiem, gan skābu vidi mīlošiem augiem - krūmmellenēm, hortenzijām, rododendriem, gan skujkokiem. Novatec Classic var izmantot gan pamat mēslošanā, gan  augu papildmēslošanā.

Otrkārt

Mēslojumam pievienota speciāla viela (Nitrifikācijas inhibitors). , kas palēnina slāpekļa izšķīšanu, kā rezultātā tas mazāk izskalojas un mazāk 'aiziet' gaisā, augi optimāli izmanto slāpekli, tie ir zaļi un veselīgi. 

Treškārt

Šāda veida mēslojumu var iestrādāt agrāk un nebaidīties par slāpekļa lielajiem zudumiem. Nitrifikācijas inhibitors strādā 4-10 nedēļas, atkarībā no augsnes, klimatiskajiem un laika apstākļiem.

Manā gadījumā izmantošu vienu piecu litru spainīti un granulas ierušināšu zemē ap augiem. Tas būs izmēģinājums un iespējams nākamajā gadā izmantošu ko citu, bet kā jau minēju, katram pašam ir jāvēro un jāskatās, kas ir tas īstais un labākais Jūsu dārzam. Es meklēju savu formulu, kas sanāks lētāk, bet iedarbīgāk. No kā es redzēšu rezultātu. 

Kad zini ko vēlies

Nu lūk tad pienāks brīdis, kad sirds nelec pa muti ārā ieejot stādu parādē. Tu mierīgi vari iet gar plauktiem un ar gandarījumu pie sevis noteikt, jā tas man ir un tas arī. Beidzot stādu tirgu, var izbaudīt, lēnā garā, laiski apstaigājot katru audzētāju. Protams, bez nekā no tirgus aizbraukt nevar.  

Šī dārza kopšanas pakāpe raksturojas  ar -PLĀNOŠANU, SISTEMATIZĒŠANU, DOBJU ZĪMĒŠANU UN ŠĶIRŅU PIERAKSTĪŠANU. 

Pamazām dobe pildās ar zīmītēm, uz kurām tiek uzrakstīti augu nosaukumi, lai stādu pirkšanas trakumā neuzraktu kādām kaut ko pa virsu.

Šis ir izmēģinājumu laiks, kad mēģina pieradināt dārzā tos augus, kas tur nemaz tik ļoti negrib augt, jo loģiski, rododendrs ir ieplānots dobē starp puķēm, bet augsni tas grib skābu, tātad jādomā,  kā apmierināt viņa prasības un panākt to, lai viņš aug tieši tur, kur gribu es. 

Tagad laiks retumiem, gribās ko īpašu, bet īpašajam parasti arī cenas ir kodīgas nu tad jāsāk meklēt iespējas , kur ko atrast un pacensties ietaupīt. 

Noteikti jāatceras, ka stādu sūtīšana no ārzemēm vienmēr ir risks, jo nav teikts, ka konkrētais augs  pie mums, labi izturēs piegādes stresu un vēl 

UZMANĪGI IR JĀLASA IEGĀDES NOTEIKUMU. 

Daudzās ārzemju lapās auga cena ir bez nodokļa un piegādes maksas.  Vēl silti iesaku paskatīties Latvijas piedāvājumu, jo arī retie augi un dārgās šķirnes Latvijā ir iegādājamas reizēm pat par zemāku cenu, kā ārzemēs un labums tāds, ka šie augi jau būs pieradināti Latvijas klimatam. 

Es esmu pilnīgs iesācējs rožu audzēšanā, tāpēc pērku rozes no Latvijas audzētājiem un noteikti lasu viņu atsauksmes par vienu vai otru rozīti. Saprotu, ka nav man tik daudz zināšanu, tāpēc izvēlos izturīgas un maksimāli labi ziemojošas šķirnes. Te ļoti palīdz arī interešu grupas, kurās dāmas un kungi dalās savā pieredzē par audzēšanas īpatnībām . 

Ko nozīmē koppasūtījums!

Pirmkārt tā ir iespēja par zemām cenām iegūt sen kārotu augu, bet ir daži nosacījumi. Stādu saņemšana parasti ir pēc pusgada, apmaksa veicama laicīgi un reizēm kvalitāte prasās būt labāka, bet nedrīkst aizmirst, ka 

AUGS IR DZĪVS

un viņš prasa mīlestību un rūpes. Ir jāsaprot, ka pret šādu audziņu ir jāizturas ar īpašu rūpību, es visus sīpolus un jaunstādus vispirms stādu podiņos un pirmo ziemu ( laiku) turu siltumnīcā. Kad viņi saņēmušies un ārā ir silts, tos nesu uz vietu, kur tie dzīvos pastāvīgi. Domājat, ka man viss izaug, nekā nebija arī es reizēm palieku bez auga, piemirstu apliet vai vienkārši izravēju. 

Kad viss ir un gribās ko īpašu

 Vienā rītā tu pamosties un saproti, ka tavā dārzā ir viss, kas ir citiem un tagad gribētos kaut ko īpašu. Nu lūk tas ir nākamais  solis, bet lai līdz tam tiktu, ir jāveic dārza inventarizācija.

Vairāku gadu garumā bez atlīdzības dalīju savas puķes meitenēm no visas Latvijas. Bija arī nepatīkami un skumji gadījumi, izraku stādus un kad tos atvedu uz Rīgu, nākamā saimniece atslēdza telefonu, vai vienkārši neatbildēja uz zvaniem, protams, stādi novīta un soļoja uz konteineru. Bija arī kāds smagāks vārds un tad sapratu, ka pietiek, stādus došu tikai tiem cilvēkiem, kas patiesi to prot novērtēt, nevis ar lielām acīm pieliek pilnu mašīnu un pēc tam kaut kur mājas stūrī nomet līdz laikam, kad varēs iestādīt, un tad izrādās, ka tas ko gribējās nav ieaudzis. Bet rūgtuma pilienus atsvēra iespēja iepazīties ar ļoti jaukiem cilvēkiem, iespēja mainīties ar augiem, kuru manā dārzā vēl nebija. Tā palēnām veidojās mana dārza kolekcija. Bet vēl jo projām pavasaris dārzā bija kā brīnums, jo bija augi, kurus nepazinu un jau sen biju aizmirsusi kas tad tur ir iestādīts. Te nu noteikti jāpiebilst, ka tas bija iemesls, kāpēc pavasara stādu tirgū nopirku vienu otru augu, kas izrādījās jau ir manā dārzā. 

Dāvini no sirds

Ko vēl ievēroju, ka ar augiem ir tāds īpatnējs paradokss, ja tu saņem augu un to Tev dāvina no sirds, tas aug un zied, bet ja tas nāk negribīgi , augs nīkuļo un neaug pat vairākas reizes pārstādīts. Tāpēc es dāvinu tikai no sirds un priecājos kopā ar jauno auga saimnieci, kurai deg acis no prieka. 

Savs darbs ir jānovērtē

Tieši tā, darbs ir jānovērtē, attiecīgi ar cieņu pieņemu auga īpašnieces noteiktu atlīdzību, ja vēlos, ko iegādāties. Kāpēc? Mēslojums, zemes ielabotāji, ravēšana u.t.t tas viss prasa laiku un līdzekļus. Un vēl jāatceras, ka par veikto apmaksu pārdevējs nopirks jaunu augu, un pēc laika tu varēsi pretendēt atkal uz ko īpašu.

Mācīties, mācīties un vēlreiz mācīties 

Kad kursi pie Daces bija pabeigti, es jau skaidri zināju, ko vēlos mainīt savā dārzā. Pavasaris sākās ar priekšdārzā ierīkošanu. Gandrīz trīsmetrīgas tūjas, atspērusies stiepu no dārzā un jauno vietu, kur bija jātop jaunām mūžzaļo augu kompozīcijām. Mani vīrieši par mani apžēlojās un dienas laikā lielie skujeņi bija rūpīgi izrakti un pārstādīti jaunajās vietās. (Nedrīkst aizmirst, ka skujeņi ļoti mīl., ja viņus pačubina, izpurina skujas, es nebiju iedomājusies, ka tūju vidus var būt pilns ar sausām skujiņām, izpurinot lielos kokus sanāca kārtīga mulčas kārta, ko novākt.)

Bija skaidrs arī ko nevēlos. Ciemojoties pie Daces, draudzenei pačukstēju, ka hostu dārzs noteikti nav mans, man vajag ziedus. Bet pēc pusgada iepazinos ar Līvijas kundzi un aplipu ar mīlestību pret hostām. Es nezināju, ka šie augi ir ne tikai dažādās formās un krāsās, bet ar dažādu krāsu ziediem un vēl arī smaržīgi. 

Ideja, kur  hostas dzīvos manā dārzā tagad bija skaidri redzama -  VISĀS VIETĀS, KUR KAS CITS NEAUG UN VIENMĒR AUG NEZĀLES, zem krūmiem, un kokiem, izteikti ēnainās vietās un arī saulītē (oranžās, dzeltenās hostas). Arī hostas mīl, ja par viņām rūpējas, apgriež bojātās lapas un noziedējušos ziedus, tad tās izskatās pavisam savādāk. Un vēl hostas savu skaistumu rāda pavasarī un pēc tam augustā,  protams, tās prasa daudz mazāk darba, ka ziedošie augi, bet tomēr prasa.

Par mācīšanos runājot, es ļoti daudz mācos no citu dārzu īpašniecēm un viņu pieredzes. Šī gada atklājums bija nezāļu, kas aug akmentiņu laukumos, apliešana ar vārošu ūdeni, patiesi darbojās un nevajag mocīt pirkstus un tērēt laiku. Uzvāru sev tēju atlikušo tējkannu izleju uz akmeņiem. Jo ilgāk ir dārzs, jo vairāk rodas jautājumi un tāpēc es meklēju papildus kursus, kur vēl iegūt zināšanas, arī tagad mācos un man patiesi tas patīk. 

Mazs dārzs ar lielām prasībām

Jau sen bija doma, padalīties ar savu pieredzi, izjūtām. Es ļoti ceru, ka jaunās dārznieces,, kas tikko kļuvušas par sava zemes gabaliņa īpašniecēm izlasīs un atradīs ko noderīgu, bet pieredzējušas, lasot pasmaidīs atceroties savu sākumu.

Ar, ko gan viss sākās!  Vairāk nekā desmit gadus atpakaļ ieraudzīju savu dārzu pirmoreiz. No iepriekšējiem saimniekiem dārzā bija ābeles, daži ogu krūmi , viena peonija, cidonijas un skaists kadiķis un protams zāle līdz ceļiem. Pret atstāto mantojumu izturējos ar īpašu cieņu, izzāģēju tikai nokaltušos kokus, un cidoniju plantāciju atstājot vienu krūmu, kas turpina priecēt ar ziediem un ražot augļus kopējā puķu dobē.  

Nenogurstoša cīņa

Nākošais solis bija nezāļu indēšana . Mēs  ar tēti, mainoties,  uz ceļiem centimetru pēc centimetra rakām un izlasījām visas nezāles. Domājat, ka ar to viss beidzās? Nē,  protams. Katru gadu ar pacietību nezāles tika izlasītas un, pavasarim iestājoties, cīņa sākās no gala. Arī tagad tā turpinās, līdz Jāņiem pēc tam zāļu augšana paliek lēnāka un tad laika kafijas dzeršanai ir vairāk.

Kārtīgs dārznieks iesācējs iziet vairākas dārza iekārtošanas stadijas.

ACIS LIELAS UN DĀRZĀ IENĀK  MEŽS UN PĻAVA.

Kad nu zeme no nezālēm attīrīta un apmēram skaidrs, kur būs zālājs sākās īsta panika, gribās visu un tūlīt, bet maciņš nevelk līdz vēlmēm. Ko darīt ?  un tad dārzā ienāk pļavas margrietiņas, nepazīstami vīteņi, Zelt slotiņas un vēl visādas nejēdzības, no kurām pēc tam nevar tikt vaļā. Manā gadījumā kaimiņieni skatījās uz manām aktivitātēm un vienā vakarā uzaicināja pie sevis uz dārzu. Divas “ tačkas” pilnas ar augiem un prieks pilna sirds. Vienmēr ir jāatceras, ka augs ir dzīvs un viņam ir pilnīgi vienalga, ka tu nevari paspēt to iestādīt un rezultātā lielā augu čupa kļuva par trešo daļu mazāka. Vai es zināju, ko iestādīju, protams, ka tikai daļēji, bet prieks bija neizmērojams.

Ir daudz, bet vajag vēl

Pēc vairākiem gadiem, kad dārzā bija saauguši flokši un kāda peonija, stādu pieaugums, protams, turpinājās. Uz stādu parādi, kā uz pirti reizi gadā (Kā filmā). Ja neved, stiep pats uz vilcienu, abās rokās maisi un ja nebūtu bail nolauzt zobus, varētu stiept arī tur. Vai tad kāds skatās izmērus un krāsu, protams, ka nē. Un katrs gads sākās ar brīnumiem, pēc kā, ilgi domā, kas gan tas par augu. 

Dārzs bez rozēm protams nav dārzs. Izmēģināju vienu reizi, otru, sapratu nav mans. Kopā ar augiem dārzā parādījās dažādi mazie kaitēkļi un protamas sēnīšu slimības. Bet es cītīgi turpināju gatavot visādus novārījumus un citus brīnumus, jāpiekopj taču ekoloģisks dzīvesveids. Viss beidzās ar to, ka rozes neziedēja, bet irbene bija no vienas vietas ar melnajām laputīm un protams tās skaistumu izbaudīt neizdevās.

Laiks meklēt palīdzību.

Manā gadījumā, man talkā nāca mana draudzene, kas ir ļoti zinoša dārzniece un mēs vienā dienā pārrakām visas dobes. Augus salikām pēc augumiem, krāsām. Viņa paslavēja mani, jo ne viss bija slikti. Rezultātā dārzā beidzot parādījās kārtība. Parasti kas meklē, tas atrod, tā es iepazinos ar Līgas kundzi. Kad atvērās viņas dārza vārti, elpa aizrāvās . sajūta bija kā pasakā par sniega karalieni, kur Gerda nonāca ziedu dārzā. Kas tik te nebija, neskaitāmas peonijas, kas atgādināja rozes. Peonija, kas atgādināja margrietiņu krūmu un vēl un vēl. Uz atvadām viņa man uzdāvināja peoniju, es gan spurojos pretī, jo peonijas man jau pilns dārzs, bet viņa teica, ka tad kad šīs krūms uzziedēs es viņu noteikti atcerēšos. Tagad Līgas dārzam ir citi saimnieki un viņa dzīvo tālu no manis, bet katru pavasari, kad peonija atver savus spilgti rozā ziedu (Kansas), es iedomājos par viņu un ar apbrīnu vēroju šo bezgala skaisto ziedu krāsu un formu. 

Laiks mācīties.

Internetā ir ļoti daudz labas informācijas, ir jāsaprot, ko tu vēlies atrast. Kad nu ar šīm zināšanām ir par maz, laiks meklēt skolotāju.  Tā es nokļuvu pie Daces Lukševicas. Pati esmu pedagogs un ar pilnu pārliecību varu teikt, ka Dacei piemīt pedagoga talants, jo laiks viņas lekcijās paskrēja nemanot. 

Ko es ieguvu? Beidzot sapratu, kas ir mans dārzs un kādu to vēlos redzēt. Iepazinu jaukus draugus ar ko vēl jo projām pavadām laiku kopā, apciemojam viena otras dārzus un protams maināmies ar augiem.  

Tagad varu teikt tā,  ja man izejot uz lieveņa ar kafijas krūzīti, to negribas mest, tātad viss ir kārtībā, nu vismaz šogad un vismaz šajā vietā....

Vai tas ir viss? Nē turpinājums sekos.

No mazas daiviņas līdz sīpolam

 

Ir pagājis gads no brīža, kad izmēģināju pavairot lilijas ar liliju sīpola daiviņām. Nekādas īpašas cerības uz šo pasākumu gan neliku pat tad, kad uz daiviņām parādījās sīpoliņi. Domāju ka gaidīšu ilgu laiku un iespējams tur nekas neziedēs.

Kāds bija process.

• Lijas sīpols sastāv no daiviņām, 
• uzmanīgi daiviņas atdala no sīpola
• sagatavo maisiņu ar kūdras maisījumu+ perlīts
• zemi nedaudz samitrina ( ūdenim pievienoju Vitmīnu) un saber daiviņas maisiņā
• maisiņu aizsien vai aiztaisa un uz pāris nedēļām par to aizmirst
• laiku pa laikam maisiņu apskata, pārbauda vai nav pa mitru un to, kas notiek ar daiviņām.
• pēc tam mazos sīpoliņusstāda zemē 
• es liku kastē un kad parādījās zaļie asniņi izstādīju dobē.

Pagāja gads un te redzams pirmais rezultāts.

Tagad man ir dobīte ar trim jaukiem liliju jaunstādiņiem  (Lollipop, Annemarie's dream, LA Arcachon).

Ziedu Māja: Mana dārza sapņu grāmata

Ziedu Māja: Mana dārza sapņu grāmata: Tikai tad, kad piespiedu kārtā esi piesiets pie mājas, vēl vairāk, pie istabas, tu vari saprast, cik tomēr ir labi paņemt pauzīti. Dzert kaf...